Kā aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte, IeVP priekšnieks ģenerālis Visvaldis Puķīte tieslietu ministram Marekam Segliņam (TP) šonedēļ sacījis, ka budžeta samazinājums ieslodzījuma vietu sistēmu skāris "īpaši sāpīgi".
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Puķīte, ja iepriekšējā pusgadā ieslodzījumā atradušās aptuveni 6500 personas, tagad šis skaitlis sasniedzis 7200. Prognozējams, ka gada nogalē ieslodzīto skaits valstī varētu būt 7800. "Tātad reāli mums visiem maksas pakalpojumiem un ēdināšanai līdz gada beigām būs nepieciešami apmēram divi miljoni [latu] ar kapeikām. Tas ir, ja mums būtu tas budžets, kas bija uz 2008.gadu, tad mums vajadzētu šajā situācijā iztikt," aprēķinājis IeVP priekšnieks.
Salīdzinot ar 2008.gadu, IeVP budžets šogad ir samazināts aptuveni par 30%, norādīja Puķīte. Grūtības ar komunālo pakalpojumu apmaksu gada beigās varētu veidoties visos cietumos, un IeVP vadītājs pagaidām neredz nekādas iespējas, kā tādu naudu atrast no šim mērķim piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. "Mēs jau tā 2008.gadā ekonomējām, likvidējot Pārlielupes cietumu, apvienojot vairāku cietumu administrācijas, un tik un tā tas nedeva vēlamo efektu, jo šie komunālie maksājumi kopumā valstī paaugstinājās."
Dokumenti, kas apliecina sarežģīto situāciju IeVP, patlaban ir iesniegti Tieslietu ministrijā. Ar tiem plānots vērsties arī citās institūcijās un valdībā, lai panāktu papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu sistēmas uzturēšanai.
Tieslietu ministrs Segliņš pēc šonedēļ notikušās tikšanās ar Puķīti atzīst, ka IeVP ir nonākusi vissmagākajā situācijā no ministrijas padotībā esošajām iestādēm. "Es kā ministrs esmu nobažījies par situāciju, kāda var izveidoties cietumos uz rudeni, jo ir pilnīgi skaidrs, ka ar esošo situāciju šo gadu izdzīvot IeVP nevar," aģentūrai LETA sacīja Segliņš, uzsverot, ka cietumi var "paiet zem ūdens".
"Skaidrs, ka situācija var veidoties kritiska, un es gatavojos vērsties gan pie Valsts prezidenta, gan pie premjera ar pilnīgi precīzu situācijas izklāstu, lai esmu brīdinājis un vērsis uzmanību uz to, kāda situācija var veidoties IeVP. Viņa var veidoties tāda, ka nebūs elektrības un nebūs apkures, [..] un varam prognozēt, kas notiek tālāk," norādīja tieslietu ministrs.
Visi ieslodzītie ir jāapsargā, jāpabaro, jānodrošina viņiem ūdens, elektrība un gultasveļa, tomēr tam visam šogad pietrūkstot aptuveni divu miljonu latu. Segliņš ir pārliecināts, ka "cietumi un ieslodzījuma vietas jau nu būtu tās, ko valstij, ja vispār valsts pastāv, būtu jāspēj nodrošināt, jo sabiedriskā kārtība un citu cilvēku drošība, un tas, ka valstī tiek izpildīts tiesas piespriestais sods, tā nu ir viena pilnīgi absolūta valsts funkcija, ko nevar nodot privātajiem".
Kā ziņots, valdība šonedēļ atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, samazinot ieslodzītajiem nodrošinātā uztura normas. Pašreizējos budžeta apstākļos vairs nav iespējams nodrošināt 2006.gada 19.decembrī noteiktās ieslodzīto uztura vajadzības, turklāt liels daudzums iepirkto un pagatavoto produktu nemaz netika patērēti, un tie bija jāizmet atkritumos. Piemēram, maizes deva bija nesamērīgi liela pret pārējo noteikto uztura apjomu, konstatējuši atbildīgie speciālisti.
Aptuveni vienlaikus ar šo grozījumu pieņemšanu 30 līdz 40 ieslodzītie atteicās no valsts piedāvātās pārtikas, jo uzskatīja, ka viņiem netiek nodrošināts svaigs gaiss, ka viņi esot nepatiesi notiesāti, nepieciešami pienesumi, vairāk ilgstošas tikšanās un citi labāki apstākļi, aģentūrai LETA pastāstīja IeVP priekšnieks. "Visa iespējamā buķete, bet reāli nekādu sūdzību par kaut kādām konkrētām lietām nav," sacīja Puķīte, uzsverot, ka šie cietumnieki vienlaikus ar attiekšanos no dotā ēdiena neesot pieprasījuši nekādu mediķu uzraudzību.
"Reāli varu pateikt tikai vienu, ka, atsakoties no valsts piedāvātā ēdiena, viņi barojas ar iegādātajiem produktiem cietuma veikalā," atzīmēja IeVP priekšnieks.