Atklātībai nodod Huseina pratināšanu ierakstus

Atklātībā nonākušajos materiālos Huseins atzīst, ka sākotnēji atteicies ielaist Irākā ANO ieroču inspektorus, jo baidījies, ka tādējādi to, cik patiesībā Irāka ir vāja, varētu uzzināt Irāna.

Huseins uzskatījis, ka Irākas lielākais drauds ir Irāna. Tāpēc viņš deviņdesmito gadu beigās nav ļāvis valstī iekļūt inspektoriem, kaut gan masu iznīcināšanas ieroči tolaik jau bija likvidēti.

Viņš par gudrāku uzskatīja riskēt ar amerikāņu dusmām, nevis pieļaut, ka Irāna uzzina, cik vāja ir kļuvusi Irāka.

"Atbilstoši viņa spriedumiem ANO inspektori tieši norādītu irāņiem, kur Irākai nodarīt maksimālo kaitējumu," teikts vienā no atslepenotajiem dokumentiem.

Huseins sacīja, ka vēlāk ļāvis inspektoriem iebraukt Irākā, cerot, ka izdosies izvairīties no amerikāņu agresijas, bet bijis jau par vēlu, jo ASV jau bijis pieņemts lēmums uzbrukt.

Diktators atzīst, ka tā bijusi kļūda - neļaut ANO inspektoriem dokumentēt masu iznīcināšanas ieroču likvidēšanu, kas jau 1998.gadā bijusi pabeigta.

Šo ieroču likvidācijas rezultātā Irāka kļuva vāja, bet Irāna varēja brīvi turpināt bruņošanos, skaidro Huseins.

Līderis noliedz apgalvojumus, ka viņš būtu saistīts ar starptautiskās teroristu organizācijas "Al Qaeda" līderi Osamu bin Ladenu, viņu raksturojot kā fanātiķi.

Tāpat Huseins arī noraida pieņēmumus, ka būtu ņēmis talkā dubultniekus, lai izvairītos no iespējamiem atentātiem.

Kad deviņus mēnešus pēc ASV iebrukuma Irākā Huseins tika notverts, viņu pratināja FIB līdzstrādnieks Džordžs Piro, arābu valodas pratējs.

Bijušais diktators arī atklāja, ka saimniecība, kurā viņš 2003.gada decembrī tika notverts, ir tā pati vieta, kur viņš slēpās pēc neveiksmīgā 1959.gada apvērsuma mēģinājuma.

Pratināšanu materiāli nonāk atklātībā, ASV varasiestādēm pakļaujoties likuma normām par informācijas brīvību.