Šogad tiek prognozēts ievērojams ekonomisko aktivitāšu samazinājums - iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums par 18%. Neraugoties uz situācijas uzlabošanos 2010.gada otrajā pusē, IKP izaugsmes tempi 2010.gadā saglabāsies negatīvi.
Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, privātā patēriņa samazinājumu 2009.gadā noteiks būtiskais valsts budžeta izdevumu samazinājums, mājsaimniecību kreditēšanas procesa praktiska apstāšanās, darba algas samazinājums un bezdarba pieaugums. 2010.gadā privātais patēriņš var turpināt vēl samazināties, jo nepalielināsies nodarbinātība un algas.
Investīciju samazinājumu privātā sektorā galvenokārt ietekmēs finanšu resursu pieejamības apstākļu pasliktināšanās, kā arī uzņēmēju pesimistiskais noskaņojums attiecībā uz nākotnes perspektīvām. Investīciju samazinājumu daļēji kompensēs sabiedriskās investīcijas infrastruktūrā un valdības īstenotā politika finanšu resursu pieejamības uzlabošanai.
2009.gadā uzlabosies neto eksports, tas ir - samazināsies eksporta-importa deficīts, jo iekšējā pieprasījuma sašaurināšanās rezultātā turpinās samazināties imports, tomēr, ņemot vērā vājo pieprasījumu mūsu eksporta partnervalstīs, šogad gaidāms arī eksporta apjomu samazinājums.
Nozaru griezumā 2009.gadā un 2010.gadā visbūtiskāk samazināsies būvniecība. Liels samazinājums ir sagaidāms arī tirdzniecības pakalpojumiem un apstrādes rūpniecībai. Vismazāk lejupslīde skars transporta un sakaru pakalpojumus, secināts ziņojumā.
Ziņojumā secināts, ka ekonomikas attīstību 2009.gadā un 2010.gadā var ietekmēt vairāki riski. Pastāv iespēja, ka ārējais pieprasījums kā globālās finanšu krīzes sekas ir vēl dziļāks, nekā šobrīd prognozē Eiropas Komisija un citas starptautiskās organizācijas, jo pasaulē joprojām valda liela neskaidrība par turpmāko attīstību un finanšu krīzes ietekmes apmēriem uz reālo sektoru.
Turpmāko periodu galvenais izaugsmes stimuls Latvijai jāsaista ar eksporta iespēju paplašināšanu. Tāpēc izšķiroša nozīme izaugsmes nodrošināšanai ir mūsu galvenās eksporta nozares rūpniecības konkurētspējai kā starptautiskos, tā pašmāju tirgos. Jāņem vērā, ka globālajos preču un pakalpojumu tirgos vērojama cenu konkurences saasināšanās, kas krīzes apstākļos nereti izpaužas kā valstu konkurētspējas korekcija ar nacionālo valūtu devalvāciju un tiešo protekcionismu.
Līdzšinējā Latvijas rūpniecības konkurētspēja lielā mērā balstījās uz relatīvi lētu darbaspēku un zemām vispārējām izmaksām. Darbaspēka izmaksu kāpuma un cenu pieauguma dēļ šīs priekšrocības ir zaudētas, tāpēc izšķiroša nozīme būs atbilstošam produktivitātes kāpumam un eksporta produktu komplicētības pieaugumam, kas ļautu mums daudz veiksmīgāk konkurēt starptautiskajos tirgos.
EM prognozē, ka pozitīva ekonomiskā izaugsme var atsākties 2011.gadā ar nosacījumu, ja pasaules finanšu tirgi būs stabilizējušies. Kreditēšanas atjaunošanās dotu pozitīvu stimulu kā pašmāju uzņēmējiem, tā arī nodrošinās ārējā pieprasījuma pakāpenisku pieaugumu mūsu preču un pakalpojumu eksporta partnervalstīs.