Atgādina par referenduma jēgu
Reģionālās preses ”Diena” redaktore Nellija Ločmele uzsvēra, ka par spīti maldīgai informācijai, referendumam ir gan juridisks, gan politisks pamatojums. „Es uzskatu, ka šim referenduma ir ļoti konkrēta, būtiska (..) jēga, ” sacīja N. Ločmele. Viņa atgādināja, ka Satversme nosaka, ka tautai pieder suverēnā vara. „Šis ir tiešām tāds atbildīgs brīdis, kad šī [demokrātijas] nākotne izšķiras sestdien,” savu viedokli pauda Ainārs Dimants, Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs.
Foruma laikā cilvēkiem bija iespēja parakstīt aicinājumu piedalīties referendumā. Šo iespēju izmantoja vairāk nekā 100 klātesošo. Aicinājumā ir teikts: „Būsim atbildīgs pilsoņu kopums, kas saprot tiesiskuma pamatprincipus. Ja balsosim PAR drošības likuma grozījumu atcelšanu, tad politiķi pie šiem likumiem vairs nevarēs atgriezties.” Sanāksmē varēja dzirdēt aicinājumus informēt savas paziņas, lai tās dodas piedalīties referendumā. Jāatgādina, ka referendums norisināsies 7.jūlijā, sestdienā, un iespēja nodot savu balsi būs jebkurā iecirknī Latvijā. Balsošas iecirkņi būs atvērti no 7 rītā līdz 22 vakarā.
Rudenī Saeimas komisija plāno atsākt lemt par drošības likumiem
„Mūsu balsojums referendumā kalpos kā veto turpmākiem drošības likuma grozījumiem,” skaidroja N. Ločmele. Reģoinālās preses „Diena” redaktore izteica nešaubīgu pārliecību, ka politiķi atgriezīs pie šo likumu vētīšanas. Arī A. Ģiga informēja, ka pašlaik jau tiek gatavoti jauni drošības likuma grozījumi. To apliecina Saeimas Nacionālās Drosības komisijas priekšsēdētāja Dzintara Jaundžeikara palīdzes Andas Lauzinieces teiktais, ka „rudenī turpināsies darbs pie šiem likumiem”. A. Lauziniece gan uzsvēra, ka pašreiz šie jautājumi nav darba kārtībā.
„Neapšaubāmi politiķi būs spiesti rēķināties ar šo tautas sinālu,” par tautas nobalsošanas svarīgumu izteicās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietniece Juta Strīķe. Viņa atgādināja ar drošības likumiem saistītās bažas, ka deputāti un nekonkretizētas tautas kalpu pilnvarotās personas varētu piekļūt Satversmes Aizsardzības birojam un Drošības policijai pieejamajai operatīvajai informācijai.
Uzsver atbildības lomu
Forumu atklāja moderatore Baiba Strautmane, nolasot dažas rindas no slavenā Džordža Orvela grāmtas „Dzīvnieku ferma”.
„Demokrātijā politiķi un lēmumu pieņēmēji ir atbildīgi par tiem [pieņemtajiem lēmumiem],” savā runā izteicās politoloģe Rasma Kārkliņa. Viņa akcentēja tautas pārstāvju atbildību vēlētāju priekšā, atgādinādama, ka sabiedrībai ir tiesības valdībai prasīt dažkārt ieklausīties tautā.
A. Dimants skaidroja, ka arī žurnālistiem ir sava atbildība demokrātiskā sabiedrībā. Tāpat Latvijas televīzijas režisore Arta Ģiga uzsvēra mediju lomu politiskās atbildības uzturēšanā.
Dzejnieks Uldis Bērziņš aicināja katram individuāli sevi audzināt un savaldīt sevī mītošo „suni”, kurš vēlas rīkoties noziedzīgi.
Savukārt, rakstniece Anna Žīgure pašreizējo Latvijas situāciju salīdzināja ar Radošo savienību plēnumu 1988.gadā, kad dažas balsis aicināja „nedramatizēt situāciju”. „Savā ziņā situācija nav jādramatizē, jo tā ir dramatiska, ja valdība neuzklausa savu tautu,” tā savu uzruna pilsoniskā foruma dalūbniekiem nobeidza Anna Žīgure.
Kritizē Zatlera nespēju sakārtot savu nodokļu situāciju
Uztājoties forumā, R. Kārkliņa kā sliktu piemēru pieminēja arī jaunievēlētā prezidenta Valda Zatlera nespēju dažu nedēļu laikā sakārtot savu nodokļu jautājumu. Sarunā ar easyget.lv, politoloģe precizēja, ka viņa domā gan laiku pirms viņa izvirzīšanas prezidenta amatam, gan laiku pēc nominācijas. „Ja viņš pats būtu dabūjis savu advokātu un grāmatvedi, kas viņam palīdz, tad viņi būtu paši izdomājuši savu viedokli un iesnieguši [Valsts ieņēmumu dienestam], un tad skatījušies, kā iestādes reaģē,” skaidroja R. Kārkliņa. Politoloģe akcentēja, ka viņš pats ir runājis par nodokļu maksāšanas nepieciešamību. Diemžēl mēģinājumi sazināties ar V. Zatlera preses pārstāvi Eviju Ķēniņu, lai uzzinātu jaunievēlētā prezidenta viedokli, beidzās nesekmīgi. Tas, iespējams, skaidrojams ar V. Zatlera un viņa komandas aizņemtību, tiekoties ar Baltijas valstu prezidentiem.