Visvairāk izmaiņas skārušas tieši eksakto zinātņu studentus (86%) un studentus, kuri dzīvo ārpus Rīgas (82%), kā arī tos, kuri uzsākuši patstāvīgu dzīvi (nedzīvo pie vecākiem) – 82%. Savukārt dižķibeles negatīvo ietekmi vismazāk izjūt tehnisko zinātņu studenti, no tiem 27% respondentu atbildējuši, ka viņu tērēšanas paradumi nav mainījušies. Caurmērā mazāk savus paradumus ir mainījuši Rīgā vai pie vecākiem dzīvojošie studenti (attiecīgi 25% un 29%). Tikai nedaudz vairāk kā piektdaļai jeb 21% aptaujāto studentu ekonomiskā situācija valsī viņu tērēšanas paradumus nav ietekmējusi.
„Analizējot naudas tērēšanas paradumu maiņu, redzam, ka ekonomiskā situācija valstī ir ietekmējusi vairākas studentu ikdienas dzīves jomas - 57% studentu ieviesuši korekcijas līdzšinējā rīcībā apģērba un 52% pārtikas iegādē, 56% - plānojot izklaides aktivitātes, 24% pārskatījuši savus transporta izdevumus un 9% - tēriņus mācību procesam. Lai sabalansētu savu personīgo budžetu, studenti rīkojušies visai loģiski un, galvenais, pareizi – vispirms atteikušies vai samazinājuši tēriņus tam, kas nav primārās vajadzības pakalpojumi. Protams, ka izskats un izklaide jauniešiem ir būtisks, taču, samazinoties ienākumiem, šīs ir arī jomas, kurās tēriņus būtu nepieciešams samazināt vispirms,” skaidro Signe Bierande, Naudas plānošanas centra vadītāja.
Studentu paradumu maiņa pa jomām:
Apģērbs – 40% pērk lētākas preces, seko atlaižu un akciju piedāvājumiem, 24% vairs nepērk jaunu, bet gan uzlabo esošo apģērbu, savukārt 21% iegādājas lietotus apģērbus.
Izklaide - 30% pārstājuši apmeklēt publiskās izklaides vietas, savukārt vēl 30% seko līdzi speciālajiem piedāvājumiem, kā arī izvēlas pasākumus, kur nav jāmaksā ieejas maksa.
Pārtika – 70% studentu izvēlas akcijas preces, preces ar atlaidi, 55% samazinājuši saldumu un našķu patēriņu, bet 33% sākuši biežāk gatavot tā saucamos „ekonomiskos ēdienus” (cepti kartupeļi, pelmeņi, makaroni, ātri pagatavojamās zupas). Izteiktākā pārtikas iegādes paradumu maiņa vērojama to studentu vidū, kuri dzīvo ārpus Rīgas.
Transports – 28% studentu vairāk pārvietojas kājām, neizmanto sabiedrisko transportu, ja nepieciešams braukt tikai pāris pieturas. Rīgā studējošie retāk brauc uz mājām reģionos.
Mācību process – 20% studentu mazāk izmanto kopēšanas un drukas pakalpojumus, 19% žurnālus un laikrakstus lasa bibliotēkā, nevis pērk, savukārt 10% pierakstiem izmanto mācību iestādē pieejamo bezmaksas papīru.
„Lielākoties studenti ir tā sabiedrības daļa, kura ekonomiskās krīzes ietekmi izjūt pastarpināti, jo lielākā daļa (64%) ienākumus gūst no vecākiem un strādājot gadījuma darbus. Samazinoties vecāku ienākumiem un darba tirgus aktivitātei, viņiem ir nopietni nācies pārskatīt savus naudas tērēšanas paradumus. Studentu rīcība ir kā labs piemērs citiem, kā mainīt līdzšinējos paradums, tādējādi sabalansējot savu personīgo budžetu,” komentē Nora Grase, GE Money Bank Komunikāciju daļas vadītāja.
Pētījums veikts 2009.gada maijā-jūnijā, tā ietvaros aptaujāti ~300 studentu visā Latvijā. Pētījumu veica GE Money Bank sadarbībā ar Naudas plānošana centru un Visidati.lv.
Par Naudas plānošanas centru
Biedrība Naudas plānošanas centrs (NPC) ir sadarbībai atvērta neatkarīga sabiedriskā labuma organizācija, kuras mērķis ir Latvijas iedzīvotāju izglītošana un konsultēšana personīgā budžeta plānošanas jautājumos. To 2007. gada maijā dibināja AS GE Money (tagad – GE Money Bank) un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola. Savu mērķu īstenošanai NPC iedzīvotājiem sniedz virtuālas konsultācijas personiskā budžeta plānošanā un informatīvu palīdzību finanšu krīzes situācijās: info@vissparnaudu.lv, www.vissparnaudu.lv. NPC uzturēšanu un pamatdarbību nodrošina AS GE Money Bank, papildu aktivitātes tiek īstenotas ar piesaistīto partneru atbalstu.