VM skaidro, ka šāds aizliegums ir nepieciešams, lai neradītu maldīgu iespaidu, ka zāles ir plaša patēriņa produkts, kā arī lai pasargātu aptiekas apmeklētājus no iespējas iegādāties zāles, kuru lietošana konkrētajā gadījumā nav ārstnieciski pamatota un nepieciešama, tādejādi radot risku veselībai. Aptiekas apmeklētājam būs tiesības saņemt zāles, kuras izsniedz farmācijas speciālists, nodrošinot konsultācijas par šīm zālēm.
Tāpat VM norāda, ka šobrīd zāļu izplatīšanā aptiekās ir izveidojusies situācija, ka bezrecepšu zāles atrodas pašapkalpošanās plauktos apmeklētājiem brīvi pieejamā vietā, un aptiekas apmeklētāji tās var iegādāties, nesaņemot farmaceita konsultācijas par zāļu īpašībām, lietošanu, brīdinājumiem un riskiem, ja tās lieto kopā ar citām, piemēram, recepšu zālēm.
Pēc ministrijas uzskatiem, zāļu izvietošana apmeklētājiem brīvi pieejamās vietās nav pieļaujama, jo reklāmas ietekmē tiek veicināta bezrecepšu zāļu pārdošana un neracionāla lietošana.
Šo normu atbalsta Latvijas Farmaceitu biedrība, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība un Latvijas Farmācijas arodbiedrība.
Pret šādu normu ieviešanu iebilda Ekonomikas ministrija, kura uzskata, ka šāds ierobežojums ir uzņēmējdarbību bremzējošs. No patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa, patlaban pircējs redz visu zāļu klāstu un cenas, kā arī nav atkarīgs tikai no farmaceita. Šādai nostājai gan asi iebilda VM pārstāvji, uzsverot, ka tieši farmaceita uzdevums ir pārdot piemērotākos medikamentus, par to uzņemoties arī pilnu atbildību.
Arī Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzema uzsvēra, ka šis ir tikai mārketinga instruments un no konkurences viedokļa šāds aizliegums neko neatrisina.
SIA "Euroaptiekas" valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe aģentūrai LETA pastāstīja, ka pret šo lēmumu "Euroaptiekām" nav iebildumu, taču lielu labumu tajā tās nesaskata. Aptieku pārstāve apgalvoja, ka pārsvarā cilvēki esot vērsušies pie farmaceita un neizmantoja iespēju vispirms apskatīt piedāvājumu pašapkalpošanās nodaļās, tādēļ aptiekās lielu izmaiņas nebūs.
Šis aizliegums Zemdegai-Grāpei šķietot visai nebūtisks. "Šķiet, ka aizlieguma pamatā ir mazināt farmācijas firmu reklāmas ietekmes iespējas, bet aptiekas ikdienas darbu tas maz ietekmēs. Mūsu farmaceiti ieteiks tos medikamentus, ko farmaceits uzskatīs par vispiemērotāko konkrētajā situācijā, bet, ja pircējs prasīs konkrētu nosaukumu, farmaceitam nebūs nekādu tiesību likt tam šķēršļus," uzsvēra uzņēmuma pārstāve.
Aptieku īpašnieku asociācijas vadītājs Tālis Talents aģentūrai LETA pauda viedokli, ka pret nepamatotu zāļu lietošanu jācīnās nevis ar aizliegumiem, bet ar informēšanu, kā arī piedāvājot klientiem farmaceita konsultācijas. Tāpēc viņš apšauba, ka VM varētu sasniegt plānotos rezultātus.
Pēc viņa teiktā, arī uztura bagātinātāji tiek izvietoti pašapkalpošanās nodaļās un arī tie var izraisīt nopietnas blaknes, tāpēc jācīnās arī pret to nepamatotu lietošanu, bet aizliegums neesot īstā forma.