EM: Nodarbinātības pieaugums atsāksies 2013.gadā

Tas teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā, kas šodien tika skatīts valdībā.

Prognozes norāda uz vairākiem aspektiem nākotnes darba tirgū, kuri jāņem vērā, veicot korekcijas izglītības, sociālās un nodarbinātības politikā.

Ziņojumā norādīts, ka 2009.un 2010.gadā sagaidāms vērā ņemams darba tirgus pieprasījuma sarukums, kas izsauks strauju bezdarba palielinājumu, un bezdarba līmenis 2009.gadā var sasniegt 13%-15%. Darba tirgus nostabilizēšanās prognozējama 2012.gadā.

Nodarbinātības pieaugums atsāksies 2013.gadā, tomēr jāņem vērā, ka turpmākā izaugsme vairāk balstīsies uz produktivitātes pieaugumu un mazākā mērā uz nodarbinātības palielināšanos, ko noteiks augstā konkurence preču un pakalpojumu tirgos. Tāpēc bāzes scenārijā 2015.gadā darbaspēka pieprasījums būs zem 2008.gada līmeņa un bezdarba līmenis nenokritīsies zem 8%.

Ja pieprasījums kopumā saruks vienmērīgi visās profesiju grupās, tad piedāvājums samazināsies nevienmērīgi, izsaucot būtiskas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma disproporcijas atsevišķās profesiju grupās, palielināsies augstākas kvalifikācijas bezdarbnieku īpatsvars.

Krasi pieaugušais darbaspēka pārpalikums un lēnās uzlabojuma iespējas ievērojami pastiprinās konkurenci Latvijas darba tirgū un bremzēs darba algas pieaugumu. Tas savukārt mazinās Latvijas darba tirgus konkurētspēju attiecībā uz citu Eiropas Savienības (ES) attīstīto dalībvalstu atvērtajiem darba tirgiem. Tas var palielināt Latvijas iedzīvotāju emigrāciju ne tikai uz citām ES dalībvalstīm, bet arī uz trešajām valstīm, ja to pēckrīzes atkopšanās sāksies ātrāk un straujāk.

EM secinājusi, ka straujais ekonomikas sarukums tuvākajos gados var pastiprināt sociālās problēmas, kas var ieilgt uz trīs līdz četriem gadiem. Vienlaikus tiek norādīts, ka ievērojama loma būs sagatavoto speciālistu kompetenču un prasmju kvalitātei, kas prasa nepārtrauktu apmācības procesu uzlabošanu, balstoties uz ciešu izglītības iestāžu un darba devēju sadarbību.

Savukārt mūžizglītības pilnveidošana, it īpaši tālākizglītības iespēju paplašināšana, veicinātu nodarbināto profesionālo mobilitāti, kas uzskatāma par svarīgu darba tirgus elementu, jo palīdz veikt nepieciešamās korekcijas darbaspēka piedāvājumā, veidojot izglītības politiku, īpaša uzmanība jāpievērš vidējai profesionālajai izglītībai.

EM prognozes liecina, ka ievērojami pieaugs ilgstošo bezdarbnieku skaits. Šai iedzīvotāju grupai vienlīdz svarīgi ir nodrošināt gan apmācības un pārkvalificēšanās iespējas, gan pietiekamu sociālo aizsardzību.

Tāpat atzīmēts, ka esošā situācija negatīvi ietekmē jauniešu, tostarp arī tikko mācību iestādes absolvējušo audzēkņu, izredzes atrast darbu. Ievērojami pieaug arī jauniešu bezdarbnieku skaits, kuri iepriekšējos gados pametuši izglītības iestādi, lai strādātu ienesīgu mazkvalificētu darbu, piemēram, būvniecībā. Šiem jauniešiem būtu svarīgi sniegt iespēju atgriezties skolā, lai to pabeigtu.

Valdība uzdeva EM nodrošināt darba tirgus vidēja termiņa prognožu pilnveidošanu, tostarp veicot darbaspēka pieprasījuma prognožu sadalījumu pa gadiem un profesiju grupām, un katru gadu līdz 15.maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par aktualizētām darba tirgus vidēja termiņa prognozēm.

Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots ņemt vērā vidējā termiņa prognozes, nodrošinot izglītības piedāvājumu, un iekļaut ikgadējā pārskata ziņojumā par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam izpildes gaitu informāciju par izglītības piedāvājuma nodrošināšanas atbilstoši prognozēm pasākumiem.

Savukārt Labklājības ministrijai valdība uzdevusi ņemt vērā informatīvajā ziņojumā sagatavotās darba tirgus vidēja termiņa prognozes, izstrādājot darba tirgus īstermiņa prognozes un profesiju sarakstu bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai.