B. Rivža četras reizes kāpa tribīnē, lai aizstāvētos pret aso kritiku. JL rīcību, vēršoties pret viņu, ministre nosauca par "politisko divkosību". Šo apgalvojumu B. Rivža pamatoja, atgādinādama, ka tieši šīs partijas divi pārstāvji pirms viņas trīs gadus vadīja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un atstāja pēc sevis nepadarītus darbus.
Ministres aizstāvji skaidroja, ka vaina jau nav B. Rivžā, jo problēmas izglītības un zinātnes jomā neesot risinātas kopš neatkarības atgūšanas. "Ministru maiņa, ko pašlaik opozīcija pieprasa, nav lietderīga," skaidroja Pēteris Tabūns (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), akcentēdams, ka ministrijas vadītāja maiņa neko nedos. Šāda viedokļa dēļ Ina Druviete (JL) retoriski vaicāja vai tiešām mēs atsakāmies no tāda jēdziena, kā "personības loma vēsturē" un atgriežamies pie materiālisma ideoloģijas, kur cilvēks ir skrūvīte mehānismā.
Sandra Kalniete (JL) norādīja, ka B. Rivža I. Druvietes (iepriekšējās izglītības un zinātnes ministres) izlemto par Latvijas vēstures, kā atsevišķa mācību priekšmeta pasniegšanu skolā, ir ieviesusi tikai aprobācijas veidā. Tomēr ministre uzsvēra, ka pašas I. Druvietes rīkojums paredzēja tikai aprobācijas jeb eksperimentālas metodes veidā sākt mācīt Latvijas vēsturi ducī skolu.
"Mūsu valsts ilgtspējīga attīstība ir nopietni apdraudēta," sacīja Krišjānis Kariņš, (JL) uzsvērdams, ka problēmas ir arī izglītības jomā. Viņš uzskata, ka B. Rivža nav darījusi pietiekami, lai situāciju uzlabotu un lai šai sfērai tiktu piešķirts pietiekams finansējums. Tomēr Dzintars Ābiķis (Tautas partija) norādīja uz paša JL nostādni 2003.gadā, ka 15 miljonu piešķiršana pedagogu algu finansēšanā palielinās budžeta deficītu, līdz ar to nodarot kaitējumu valstij.
Diskusiju karstumā gan neiztika bez smiekliem un apsūdzībām melos. Ingmārs Līdaka (ZZS), aizstāvot B. Rivžu, sacīja: "Viņu kā pirmzemnieci kāds grib pasludināt par debilu un aizsūtīt uz palīgskolu." K. Šadurskis izteicās, ka, runājot no Saeimas tribīnes, ministre ir "samelojusies". Tomēr B. Rivža drīz vien izmantoja izdevību, lai noliegtu šo apgalvojumu, kā nepatiesu.
Debašu laikā daudz tika apspriesti "sliktie" un "labie" IZM ierēdņi, tika pieminēts zinātnei trūkstošais finansējums un problēmas ar augstākās izglītības kvalitāti.
Pēc sev labvēlīgā balsojuma B. Rivža to novērtēja pozitīvi, jo biežās ministru maiņas dēļ "jābrīnās, ka mēs vēl tik tālu esam tikuši. Tas, ka četros gados ir nomainījušies četri ministri," neveicina izglītības jomas attīstību," atzina ministre.