Saeima noraida Zatlera iebildes par Publisko iepirkumu likumu un neatceļ nodrošinājumu par iesniegumu IUB

Zatlers 26.jūnijā otrreizējai caurlūkošanai nosūtīja Saeimai 18.jūnijā parlamentā pieņemtos grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Valsts prezidents uzskatīja, ka likumā noteiktais pienākums par vēršanos ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iemaksāt iesnieguma nodrošinājumu nepamatoti ierobežo personas tiesības.

Pēc prezidenta iebilžu saņemšanas Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja svītrot no likuma normu, kas paredzēja par vēršanos ar sūdzību IUB iemaksāt iesnieguma nodrošinājumu. Šis priekšlikums tika atbalsts arī atbildīgajā komisijā, taču parlamenta balsojumā tam pietrūka balsu.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājam prezidents bija norādījis: "Ja iesnieguma nodrošinājuma ieviešanas mērķis bijis novērst bezmērķīgu sūdzēšanos Iepirkumu uzraudzības birojam, tad izvēlētais līdzeklis nav samērīgs ar iespējamu pamattiesību aizskārumu - Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā nostiprinātajām personas tiesībām aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses."

Zatlers uzskata, ka tiesības apstrīdēt iepirkuma procedūras īpašā uzraudzības iestādē - IUB - ir būtisks mehānisms, lai novērstu iespējamu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu nepamatotu izlietošanu, kā arī mazinātu korupcijas riskus valsts budžeta līdzekļu izmantošanā.

Pēc prezidenta domām, iesnieguma iesniegšana Iepirkumu uzraudzības birojā ir vienīgais efektīvais līdzeklis, kuram jābūt iespējami pieejamam bez nesamērīgiem finansiāliem šķēršļiem. Turklāt likumā ietvertais deleģējums dod Ministru kabinetam visai plašas pilnvaras noteikt iesnieguma nodrošinājuma apmēru, tā samaksas un atbrīvošanas no samaksas kārtību. "Līdz ar to pat nav skaidrs, vai iesnieguma nodrošinājuma samaksas apmērs būs samērojams ar valsts nodevu apmēriem, kādi ir noteikti par iestādes lēmuma pārsūdzēšanu administratīvajā tiesā," vērtē prezidents.

Turklāt, kā norādījis Zatlers, iesnieguma nodrošinājuma ieviešana pati par sevi negarantē nepamatotu sūdzību skaita sarukšanu. Visticamāk, šim mērķim kalpotu nevis iesnieguma nodrošinājums, bet gan Publisko iepirkumu likuma grozījumos paredzētās Iepirkumu uzraudzības biroja tiesības atstāt bez izskatīšanas acīmredzami nepamatotus iesniegumus.

Vienlaikus Valsts prezidents aicināja Saeimu kā likumdevēju pievērst uzmanību atbildības mehānisma pilnveidošanai par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā.

Kā ziņots, likuma grozījumi paredz mainīt iepirkuma administratīvās procedūras un piedāvājumu izvērtēšanas kritērijus.

Publisko iepirkumu likuma prasības turpmāk attieksies uz piegādes un pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir vismaz 20 000 latu, bet būvdarbu iepirkumiem - vismaz 120 000 latu.

Savukārt par iepirkumiem, kuru līgumcena ir vismaz 3000 latu, bet mazāka par 20 000 latu, pasūtītājam būs jāpublicē paziņojums IUB mājaslapā internetā, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kurš nav īsāks par 15 dienām no dienas, kad šis paziņojums par plānoto līgumu ir publicēts. Tas attieksies arī uz būvdarbu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir vismaz 10 000 latu, bet mazāka par 120 000 latu.

Ar likumprojektu tiek reglamentēta arī piedāvājumu izvērtēšanas kārtība.

Patlaban likums paredz stingri regulētu iepirkuma procedūru piemērošanu, ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir vismaz 10 000 latu, kā arī nosaka pasūtītāja rīcību gadījumos, kad paredzamā līgumcena pārsniedz 1000 latu.

Noteikts 12 mēnešu termiņš, kad par noteiktiem administratīviem pārkāpumiem sodīts uzņēmums nevar piedalīties iepirkumu konkursos, bet, ja administratīvais pārkāpums bijusi personu nodarbināšana bez rakstveida darba līguma noslēgšanas, - 18 mēnešu termiņš.

Ir divu veidu piedāvājumu izvēles veidi - saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar līguma priekšmetu saistīti faktori, kuriem jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem. Otrs piedāvājumu izvēles kritērija veids ir piedāvājums ar viszemāko cenu.

Likumprojektā noteikts, ka pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai kā kritēriju izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet tajā gadījumā, kad pasūtītājs uzskata, ka lietderīgāk ir izvēlēties piedāvājumu ar viszemāko cenu un pasūtītāja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta, kā kritēriju varēs izmantot piedāvājumu ar viszemāko cenu.

Likumprojektā tiek ieviesta arī jauna iepirkuma procedūra - konkursa dialogs, kas likumprojektā definēts kā ir iepirkuma procedūra, kuru pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja iepirkuma līgums tiek slēgts publiskās un privātās partnerības ietvaros un līgums ir uzskatāms par sevišķi sarežģītu.

Likumprojekts joprojām paredz noteikt, ka gadījumā, ja pasūtītājs pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkuma līguma slēgšanu konstatē, ka diviem vai vairākiem pretendentiem ir līdzvērtīgi piedāvājumi, jāizvēlas tā pretendenta piedāvājums, kura veiktās vidējās darba devēja sociālās iemaksas apmērs uz vienu nodarbināto pēdējo sešu mēnešu laikā ir vislielākais.