Nepieciešamību pēc pozitīvisma un vienotības uzsvēra arī citi aptaujātie eksperti un uzņēmēji, atbildot uz jautājumu, ko, viņuprāt, vajadzētu darīt, lai Latvijas tēls kļūtu pozitīvāks.
Vispirms jāpārvar grūtības
«Vissvarīgākais gan Latvijas tēlam, gan Latvijas ekonomikai šobrīd ir iespējami ātrāk pašiem savā valstī un ārpus tās robežām apliecināt, ka Latvija ir valsts, kura spēj pārvarēt visdziļākās krīzes un uzsākt veiksmīgu ekonomikas attīstību. Tas šobrīd ir galvenais uzdevums. Pirmkārt, par to ir atbildīga valdība: kā "sasildīsim" ekonomiku, kā atgriezīsim sabiedrībā ticību valsts varai, kā turpināsim sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un kādu rezultātu panāksim. Otrkārt, atbildība par šo laiku un izeju no krīzes lielā mērā gulstas uz visu sabiedrību, bet it īpaši uz masu saziņas līdzekļiem, kas informē sabiedrību un veido tās viedokli par šo nebūt ne vieglo un vienkāršo situāciju. Tādēļ viens no izšķirošajiem faktoriem mūsu valsts tēla veidošanā ir un būs sabiedrības un katra indivīda atbildība un solidaritāte. Ja sabiedrība būs sašķelta, ja diskusijās valdīs tikai retorika un politiķi nespēs vienoties valstiskai domāšanai, tad ir visai maz iespēju krīzes izraisīto pastiprināto uzmanību pret Latviju pavērst mums vēlamā virzienā. Taču es ceru, ka tā nebūs. Krīze ir arī lielu iespēju laiks,» ir pārliecināts Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Iepriecina „Latvijas institūta” darbs
«Man ļoti patīk materiāli, kurus gatavo „Latvijas institūts”. Tie ir profesionāli veidoti, lai ne tikai sniegtu skaitļiem, faktiem un amatpersonu citātiem pamatotu objektīvu informāciju par mūsu "dižķibeli", bet parādās arī materiāli, kas tāpat ir interesanti ārvalstu lasītājam un viņu izklaidē. Piemēram, Ginesa rekordu izpelnījusies akcija "Skrien par Latviju!". Patiešām negribu te atklāt velosipēdu. "Latvijas institūta" materiāli ir labs veids kā jāveido un jāuzlabo tēls, un tos mēs arī izmantojam,» stāsta Hardijs Baumanis, Latvijas vēstnieks Lietuvā.
Krīze paver iespējas
«Latvijas lielākā problēma līdz šim bija nezināmība. Ekonomiskās grūtības nāk un pāriet. Nedomāju, ka lejupslīde ir parādība, kas sabojājusi mūsu reputāciju, jo starptautiski mums tādas nemaz nav. Jā, iespējams ir investori, kas tādēļ pastiprināti uzmanās, bet ir tādi, kas steidz izmantot iespējas, kuras parādījušās. Drīzāk piekrītu viedoklim, ka lejupslīde ir pavērusi iespējas, jo beidzot ir tēma, kas mums pievērsusi uzmanību un regulāri tiek tiražēta pasaules vadošajos medijos. Mēs kādu brīdi esam interesanti. Esot darba pasākumos Londonā vai citur, pirmo reizi biju uzmanības centrā tikai pateicoties tam, ka esmu no Latvijas (pieļauju, ja būtu kāds no Irākas, visticamāk par viņu būtu lielāka interese). Ja esam uzmanības centrā ar krīzi, nevis ar to, ka pie mums pazūd cilvēki vai notiek apšaudes, tad tas neatbaida, bet drīzāk ieinteresē tūristus. Pastiprinātu tūristu pieplūdumu pēc recesijas piedzīvoja Argentīna un Īslande. Īslandē gan tam īslaicīgi palīdzēja arī devalvācija. Latvijā savukārt bezkaunīgie Vecrīgas krodzinieki varētu iekšēji devalvēt, proti, nomest cenas, bet taksisti neapzagt pasažierus,» iesaka Ralfs Vīlands, „Hill&Knowlton” valdes priekšsēdētājs.
Nedrīkst aizmirst kultūru!
«Lai šobrīd uzlabotu Latvijas tēlu, klasiskas reklāmas un valsts pārdošanas pasākumi nederēs. Uzdevums numur viens – veiksmīgs valdības darbs! Divi atslēgas vārdi, uz kuriem vajadzētu balstīt tēla veidošanu – skaidrība un valsts ilgtermiņa plāni. Ir vajadzīga skaidrība, lai zinām, kas kurā nozarē notiek un notiks, kādas ir valdības prioritātes. Viens no mērķiem Latvijas tēla veidošanā ir Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā. Kultūra var dot pievienoto vērtību, lai arī citām valsts nozarēm palīdzētu,» norāda Aiva Rozenberga, Rīgas pieteikuma projekta vadītāja Eiropas kultūras galvaspilsētas projektā.
Jādefinē Latvijas vērtības
«Komunikācijai par Latviju noteikti jāatbilst produktam. Vai patiešām mēs esam zeme, kas dzied? Dziesmu svētki taču notiek tikai reizi piecos gados. Latvieši paši naski sāk dziedāt, kad sanāk bariņā un ir jau labi iedzēruši. Turklāt tad arī viņi zina dziesmām tikai piedziedājumus un pirmās dažas rindiņas,» novērojis Jānis Grīviņš, reklāmas aģentūras „The Matter” partneris. Arī uzņēmējs Ivars Beitāns, „Aerodium” vadītājs uzskata, ka Latvija nav tikai dziedātāju tauta: «Ar tēla veidošanu vajag veicināt arī Latvijas uzņēmējdarbību. Lai to izdarītu, mums vairāk vajag stāstīt par veiksmīgajiem uzņēmējiem un viņu veiksmes stāstiem.»
Jāliek uzsvars uz komunikāciju
„Veiksmīgas reputācijas veidošanas pamatā ir profesionāla komunikācija ar sabiedrību. Tas ir pamatu pamats. Reklāmas kampaņām, dažādiem speciālajiem pasākumiem nebūs nekādas atdeves, ja klibos valdības komunikācija ar sabiedrību valsts iekšienē un valsts komunikācija ar ārpasauli,” uzskata „Eksodus Integrētās Komunikācijas” valdes priekšsēdētāja Iveta Antonišķe. „Komunikācijai šobrīd esot jābalstās uz skaidri definētiem valdības ilgtermiņa plāniem, jo diemžēl vēl joprojām ir jūtams, ka šobrīd valdība sper taktiskus soļus, lai regulētu situāciju, bet nav stratēģiska plāna un redzējuma. „Iespējams, ka šis stratēģiskais redzējums ir, tikai sabiedrībai par to nekas nav zināms. Tas rada stresu. Savukārt stress un neinformētība ir slikts pamats jebkādas reputācijas veidošanā,” atzīst. I. Antonišķe.
Jānosaka īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvas
«Valsts ir cilvēki! Tieši cilvēki un viņu darbība lielā mērā formē valsts tēlu. Manuprāt, kļūdaini ir mēģināt formēt Latvijas tēlu, komunicējot tikai uz āru. Latvijas tēla formēšanu būtu būtiski sākt ar „iekšējo komunikāciju”. Valdības līmenī ir svarīgi noformulēt un izskaidrot Latvijas iedzīvotājiem to, kādi mēs esam, beidzot jānonāk līdz noteiktam valsts pozicionējumam. Tas viss ir panākams ar mērķtiecīgu ilgtermiņa plānu un integrētu komunikāciju, kurai viens no mērķiem būtu arī lepnuma veicināšana par savu valsti,» savu viedokli pauž Olga Kazaka, „A.W.Olsen & Partners” partnere. Savukārt raugoties uz īstermiņa perspektīvu, eksperte norāda, ka Latvijai stipri pietrūkst vīzijas par to, kā valsts risinās esošās problēmas. Kā tiks nodrošinātas darbavietas visiem, kas tiek atlaisti? Kā tiks veicināta uzņēmējdarbība? Kā tiks veicināta ekonomikas atveseļošanās? No kādas naudas atdosim naudu, kuru šobrīd aizņemamies? Kur aiziet nauda, kura jau ir paņemta? «Ja šī vīzija būs pietiekoši pārliecinoša, tad arī valsts tēls uzlabosies,» uzskata Olga Kazaka.
Jāatzīst savas kļūdas
Vēl viens no būtiskākajiem aspektiem, veidojot Latvijas tēlu, nedrīkst reklamēt tādu Latviju, kāda nemaz neesam. «Ne jau tikai ekonomiskā situācija nosaka, ko par Latviju domā tās iedzīvotāji un visa pasaule. Reputāciju nevar veidot reklāmas kampaņas, kas ir krasā pretstatā ar „produktu”, šajā gadījumā – Latviju. Reputācija ietver sevī gan pagātnes darbības, gan nākotnes redzējumu. Ar pagātni neko izdarīt nevaram, tā nāks mums līdzi un ja nepratīsim savas kļūdas atzīt un no tām mācīties, tad arī reputācijai par labu tas nenāks. Tieši tāpēc tik svarīgs ir nākotnes redzējums un tā komunikācija gan iekšēji Latvijas iedzīvotājiem, gan uz āru. Svarīga ir līderu reputācija. Viens no labas reputācijas ieguvumiem ir spēja piesaistīt investīcijas un palielināt lojalitāti. Ticība un uzticība ir reputācijas pamatakmeņi un ekonomiskās lejupslīdes laikā to nedrīkst pazaudēt,» skaidro Lolita Stašāne, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas lektore, žurnāla „Lilit” redaktore.
Jāveido profesionāļu komanda
Lai aktīvi uzsāktu Latvijas tēla popularizēšanu pozitīvā gulsnē, vēl nedaudz jānogaida. Valstij ir jāatgūstas no spēcīgās ekonomiskās piezemēšanās. «Ir jānogaida, līdz valdība sakārto notikumus iekšpolitikā. Bet, pieņemot, ka ar šo ziemu ekonomika sāks uzlaboties, šobrīd varam komplektēt profesionāļu komandu, kas turpmāk aktīvi veidos Latvijas tēlu. Ļoti svarīgi šādos projektos piesaistīt arī ārvalstu speciālistus. Ne jau tāpēc, ka viņi būtu gudrāki, bet gan tāpēc, ka viņiem no malas ir labāk redzams, ko mums kā valstij vajadzētu popularizēt,» uzskata Jānis Grīviņš.
Jāstrādā vienoti
Uzņēmēja Lotte Tisenkopfa, „Madara Cosmetics” vadītāja aicina visiem Latvijas iedzīvotājiem sadarboties un strādāt viena mērķa vārdā – stāstīt par Latviju visu to labāko, lai tās reputācija ar laiku kļūtu pozitīva. «Latvijas tēlu viena pati valdība un valsts institūcijas nespēs izveidot. Arī ceļotājiem, kuri brauc apskatīt pasauli, studentiem, kuri studē ārpus Latvijas, uzņēmējiem, kuri meklē sadarbības partnerus un visiem, visiem pārējiem ir jāsadarbojas un jāstāsta pozitīvi stāsti par Latviju. Tas ir liels darbs, bet to var izdarīt!» ir pārliecināta Lotte Tisenkopfa.