Ekonomikas izaugsme, kas pirmajā ceturksnī sasniedza 11,2%, pakāpeniski palēnināsies, kreditēšanas noteikumiem kļūstot stingrākiem, intervijā "Bloomberg" sacīja aģentūras "Emerging Europe Sovereign" struktūrvienības direktors.
Pēdējos astoņos ceturkšņos Latvijas ekonomika ir augusi vairāk nekā par 10%, lētajiem kredītiem veicinot importu un palielinot tekošā konta deficītu. "Fitch", kas aprīlī pazemināja Latvijas kredītreitinga perspektīvu uz negatīvu, uzskata, ka ekonomiskā nesabalansētība lēnām varētu samazināties, kreditēšanas noteikumiem kļūstot stingrākiem.
"Valdības pasākumiem vajadzētu izrādīties efektīviem un izraisīt ekonomiskās attīstības palēnināšanos," norādīja Heslems. Pēc viņa vārdiem, ietekmei uz attīstības tempiem būtu jābūt mērenai.
Analītiķis norādīja, ka inflācijas ierobežošanas plāns ir visai labs sākums, bet tas varētu būt bijis vēl agresīvāks. Pēc viņa vārdiem, ierobežojot valsts budžeta ieņēmumus, Latvijai šogad varētu būt budžets ar pārpalikumu.
Latvijas tekošā konta deficīts pirmajā ceturksnī samazinājās līdz 25,7% no iekšzemes kopprodukta, salīdzinot ar 26,3% rekordu 2006.gada ceturtajā ceturksnī. Tekošā konta deficīts varētu saglabāties augsts, kompānijām modernizējot ražotnes un iekārtas, atzīmēja Heslems.
"Mēs uzskatām, ka tas saglabāsies augsts, lielu daļu veidojot investīcijām modernizācijā," norādīja analītiķis. "Mēs redzam, ka struktūra mainās."
Gada inflācija maijā pazeminājās līdz 8,2% un bija otrā augstākā ES aiz Ungārijas 8,5%. Augošās patēriņa cenas ir likušas Latvijai atteikties no plānotās eiro ieviešanas 2008.gadā. Tagad eiro varētu tikt ieviests ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem, sacīja Heslems.