"Gaismas pils" projektam pērn izlietoti Ls 9 302 678

Kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) valdības sēdē uzsvēra, ka jautājums par iespējamo projekta izmaksu samazinājumu tiks vērtēts tikai tad, kad būs zināmas Kultūras ministrijas nākamā gada budžeta aplēses.

Tad ministrija zinās, cik liels finansējums tai pieejams, kā arī uzsāks sarunas ar būvniekiem par darba veikšanu pieejamā finansējuma ietvaros.

KM pagaidām negrasoties mainīt līgumu par LNB jaunās ēkas būvniecību, jo tajā iestrādātais nosacījums par cenu krituma ietekmi uz celtniecības izmaksām esot izdevīgs valstij.

Arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzsvēra, ka "Gaismas pils" projekta turpmākā īstenošana ir jāvērtē nākamā gada valsts budžeta kopējā kontekstā un šo projektu pagaidām nevajadzētu īpaši izcelt.

Savukārt būvnieku pārstāvis Māris Saukāns aicināja Dālderi savlaicīgi sniegt informāciju. Projekta īstenotāji esot gatavi sadarboties un pārskatīt savas izmaksas, tomēr nepieciešams zināt kaut vai minimālo iespējamo finansējuma apjomu, ar kuru nākamgad varētu rēķināties.

Kā teikts KM ziņopjumā, pabeidzot nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu, LNB ēkas būvniecības teritorijā atradās 14 zemes īpašuma vienības, kas ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda KM personā.

Par "Gaismas pils" celtniecību 2008.gada 15.maijā tika noslēgts līgums ar piegādātāju apvienību "Nacionālā būvkompāniju apvienība" par līguma cenu 135 302 440 lati ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa rezultātā 2008.gada 15.maijā tika noslēgts līgums ar "Hill International SA" par būvuzraudzības un inženierkonsultāciju pakalpojumiem LNB ēkas projekta ietvaros par summu 3 714 404 lati ar PVN. 15.maijā tika noslēgts līgums ar "Hill International Baltic" arī par autoruzraudzības pakalpojumiem par summu 1 596 289 lati ar PVN.

Rīgas būvvalde 2008.gada 18.jūnijā izdeva būvatļauju LNB ēkas būvniecībai. 2008.gada 20.jūnijā tika uzsākti LNB ēkas būvdarbi un svinīgā ceremonijā, piedaloties vairākiem simtiem cilvēku, kuri kopš 80.gadu beigām atbalstījuši un veicinājuši LNB projekta virzību, LNB pamatakmenī tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes lasītājam. LNB ēku paredzēts uzbūvēt līdz 2011.gada rudenim.

Lai īstenotu LNB projektu atbilstoši izstrādātajai ģenerālplāna skicei un arhitekta Gunāra Birkerta redzējumam, atbilstoši Būvniecības likuma prasībām un Rīgas vēsturiskā centra un aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem tika izdots atsevišķs plānošanas un arhitektūras uzdevums infrastruktūras projektēšanai. LNB teritorijas infrastruktūrā ir paredzēta ceļu izbūve, inženierkomunikācijas, pazemes autostāvvieta, gājēju pārejas pār Uzvaras bulvāri un Mūkusalas ielu, daudzfunkcionāla tehniskās ēkas izbūve, kurā ir iekļauta 110 kilovoltu transformatoru apakšstacija, dīzeļģeneratoru telpa, centralizētās aukstuma apgādes ražošanas centrs, publiskās telpas, autostāvvieta.

Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projekta īstenošanā 2008.gadā apgūti finanšu līdzekļi 2 927 371 lata apmērā jeb 99,998% no plānotā.