Starp Latviju un Igauniju radies nopietnākais strīds kopš tā dēvētā reņģu kara

Kaimiņvalsts ir sašutusi par piesārņotu notekūdeņu ieplūšanu Igaunijas teritorijā pa Pedeles upi.

Kā ziņo Igaunijas nacionālā raidstacija ERR, Latvija bez iepriekšēja brīdinājuma nosūtīšanas Igaunijas Vides departamentam ir atvērusi Pedeles upes tilta slūžas, kā rezultātā Igaunijas teritorijā ieplūst liels piesārņota ūdens daudzums.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu informāciju, kas attiektos uz aizsprosta atvēršanu. Saskaņā ar Igaunijas likumdošanu Latvijas pusei būtu bijis mūs jābrīdina un šī darbība jāsaskaņo, jo šis tomēr ir īpašs gadījums," teica Valgas rajona Vides nodaļas vadītājs Riho Karu.

Igaunija ar Eiropas Savienības atbalstu ir veikusi ievērojamas investīcijas Pedeles upes stāvokļa uzlabošanā, turpretī Latvijas puses ieguldījums šajā projektā bijis ļoti niecīgs. Valgas pilsētas vadība izteikusi bažas, ka Latvijas pusei nav nedz līdzekļu, nedz vēlmes segt tās vainas dēļ Igaunijas pusē radušās piesārņojuma likvidēšanas un analīžu veikšanas izmaksas.

Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka neilgi pirms slūžu atvēršanas upē tika konstatēts pieļaujamās normas pārsniedzošs koli baktēriju koncentrācijas līmenis. Nu jānoskaidro, kāds piesārņojums nāk no Latvijas, bet kāds radies Igaunijas teritorijā.

Nesaskaņotā slūžu atvēršana var izraisīt precedentu, kad starp Igauniju un Latviju var tikt uzsākts strīds valstiskā līmenī par piesārņojuma radīšanu. Kopš tā dēvētā reņģu kara, kad valstis nevarēja vienoties par abpusēji apmierinošiem zvejas noteikumiem Baltijas jūrā, nopietnas domstarpības saistībā ar vides jautājumiem Igaunijas un Latvijas starpā nav bijušas.