Jaunā laika drāmas par karaļu nonāvēšanu ir daļa no raidījuma cikla „Diena, kas ienāca vēsturē”, kura pārraidēs notiek ieskats vēsturisku personību dzīvēs 24 stundu garumā.
Vēsturisko drāmu – Indriķa IV slepkavība un Ludviķa XVI bēgšana – stāsti ir par liktenīgo izvēli, par vienu lēmumu, kuram bija traģiskas sekas un kas izmainīja visu vēstures gaitu. Cilvēki, kas pieņēma šos lēmumus, bija Francijas karaļi, kuri savu liktenīgo lēmumu dēļ zaudēja dzīvības, - visu mīlētais Henrijs IV, kurš bieži vien tika saukts par labo karali Anrī, un bieži apmelotais Luiss XVI – franču revolūcijas grēkāzis.
Filmas uzņemtas dažādās vēturiskās vietās Francijā, tajās redzamas pasakainas ainavas un tiek izpētītas vēsturiskas detaļas, aprakstīts, kas un kāpēc ir noticis, atgriežoties pagātnē, lai atklātu noslēpumu ķēdi, kas kādudien noveda pie drāmas.
Indriķa IV slepkavība (The Assassination of Henry IV)
Parīze, 1610. gada 14. maijs. 05:00 Anrī IV pamostas no murga. Viņš sapnī ir redzējis savu slepkavu. Pēc vairākām stundām, braucot cauri Parīzei karietē bez pienācīgas apsardzes, viņu uz Ferronnarie ielas nogalina reliģiozs fanātiķis Frānsiss Ravailaks.
Tajā dienā 69 gadus vecais karalis domāja tikai par vienu - kā atrast savu jauno mīļāko Šarloti de Montmorensiju, Kondes princesi, un neļaut viņai aizbraukt no Parīzes. Neskatoties uz baumām par slepkavības plānošanu un viņa sievas lūgumiem neatstāt pili, viņš iekāpa atklātajā karietē un bez jebkādas apsardzes devās pārpildītajās Parīzes ielās.
Anrī de Burbons no Navarras bija dižciltīgs, bet nabadzīgs protestants, kad 1589. gada augustā kļuva par Francijas karali. Valstī jau 30 gadus plosījās karš starp katoļiem un protestantiem, bet 15 gadu laikā Anrī nomierināja savu karalisti un pārbūvēja finanšu sistēmu. Pirms viņa kronēšanas par Francijas karali Šartrē, viņš mainīja savu ticību no kalvinisma uz katolicismu, un 1689. gadā izsludināja Nantes ediktu, kas protestantiem garantēja reliģijas brīvību, tādējādi efektīvi pieliekot punktu pilsoņu karam. Anrī kā viens no populārākajiem Francijas karaļiem gan savas valdīšanas laikā, gan pēc tās ļoti rūpējās par valsts labklājību un izrādīja tam laikam neraksturīgu reliģiozo iecietību. Tomēr daudzi fanāti uzskatīja viņu par iebrucēju tradicionāla katoļticīgajā Francijā. Tika izstrādāts plāns, kā viņu nogalināt, un 1610. gada 14. maijā Ravalaka nazis pielika punktu pirmā Burbonu dinastijas karaļa dzīvei.
Raidījums uzņemts Chateau de Fontainebleau ielā un Šartras ielās, kur Henrijs IV tika iesvētīts un kronēts. Režisors – Žaks Malaterre, galvenajā lomā – Arnods Beduets kā Henrijs IV.
Pirmizrāde 3. augustā, plkst. 21:00.
Ludviķa XVI bēgšana (The Escape of Louis XVI)
Parīze, 1791. gada 21. jūnijs. Pulksten 00:30 Francijas karalis Luiss XVI ar savu sievu Mariju Antuaneti un bērniem mēģina slepeni aizbēgt no Parīzes, kuru pārņēmuši mežonīgi revolucionāristu pūļi. Pēc vairākām ceļā pavadītām stundām viņi tiek arestēti un aizsūtīti atpakaļ uz Parīzi.
Šī bēgšana pielika punktu Francijas monarhijai un bruģēja ceļu uz jaunu režīmu. Par šo traģisko kļūdu Luiss XVI samaksāja ar savu naudu, tāpat kā tūkstošiem viņa padoto.
1789. gada jūlijā Franču revolūcija iedragāja karaļa Luisa XVI varu. Viņam bija jāvalda saskaņā ar Nacionālās asamblejas lēmumiem. Turpmākajos divos gados karalis pamazām zaudēja aizvien vairāk tiesību. Viņš ar ģimeni tika piespiedu kārtā pārcelts no Versaļas uz Parīzi, kur viņi praktiski tika turēti kā gūstekņi Tuileries pilī. Kamēr 36 gadus vecais Luiss XVI pakāpeniski atkāpās no idejām par konstitucionālu monarhiju, viņa brīvība ar katru dienu samazinājās. Visbeidzot, 1791. gada 21. jūnijā, viņš mēģināja bēgt. Kopā ar ģimeni Luiss XVI izbēga no Tuileries pils un devās uz Francijas austrumiem cerībā, ka ar vietējā karaspēka palīdzību viņš varēs atgriezties Parīzē un atgūt varu. Tomēr slēpjoties un ceļojot ar viltus pasēm, viņi tika atpazīti un arestēti. Šī diena iezīmogoja Francijas monarhijas likteni. Pēc gada Francijas karalis un karaliene tika sodīti ar nāvessodu, monarhija tika likvidēta, un Francija tika proklamēta par republiku.
Režisors – Žaks Maltere un Arnods Selinaks, Antuāns Gajs Luisa XVI lomā un Estella Skornika Marija Antuanetes lomā.
Pirmizrāde 10 augustā, plkst. 21:00.
Par Viasat History
Viasat History kanāls piedāvā dokumentālas filmas par ievērojamiem pasaules vēstures un kultūras notikumiem.
Viasat televīzijas kanālu programma: www.viasat.lv