Iedzīvotāji nevēlas lata devalvāciju, bet netic tā stabilitātei

Pētījumā 10% aptaujāto iedzīvotāju pauduši viedokli, ka lata devalvācijas iespējas ir ļoti lielas, 24% - ka "drīzāk lielas", 28% - ka "vidējas", un tikai 19% iedzīvotāju uzskata, ka lata devalvācijas iespēja ir drīzāk maza, ļoti maza vai nekāda.

Caurmērā biežāk lata devalvācijas iespēju kā lielu vērtē iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī 40% krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju un 45% latgaliešu. Savukārt biežāk lata devalvācijas iespēju kā mazu vai pat nekādu vērtē iedzīvotāji ar augstāko izglītību - 24%, augstiem ienākumiem - 32%, kā arī 24% Rīgā un 25% Kurzemē dzīvojošo.

Tajā pašā laikā 64% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka jāsaglabā pašreizējais lata piesaistes kurss eiro, tomēr 14% aptaujāto esot iestājušies par lata devalvāciju.

Aptaujas dati apliecina, - lai gan lielākās daļas iedzīvotāju vēlmes saskan ar LB politiku, ka lats nav jādevalvē, tomēr lielā daļā sabiedrības šajā jautājumā valda spriedze un neticība tam, ka LB pašreizējo lata kursu saglabās.

Cēlonis šai neticībai varētu būt visaptverošā uzticības krīze varas pārstāvjiem, kad iedzīvotāji neuzticas ne parlamentam, valdībai un politiķiem, ne ierēdniecībai un centrālajai bankai.

Šā gada jūlijā LB kā institūcijai uzticību ir pauduši tikai 32% iedzīvotāju, bet neuzticēšanos - 52% iedzīvotāju.