Valsts sniegs palīdzību grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem

Valdības atbalstītais variants paredz sniegt valsts galvojumu par restrukturizētajiem kredītiem. Īstenojot atbalsta pasākumus, nepieciešamās izmaksas gadā tiek lēstas no 6,6 līdz 31,2 miljoniem latu.

Finanšu ministrijas piedāvātais atbalsta modeļa mērķis ir veicināt bankas restrukturizēt tos hipotekāros kredītus, kuru atmaksa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ ir apdraudēta vai jau ir pārtraukta.

Uz atbalstu varēs pretendēt kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei un remontam nepārsniedz 100 000 latu, kredīta nodrošinājums ir ģimenes vienīgais mājoklis un pārējo kredītsaistību apjoms nepārsniedz 5000 latu.

Valsts sniegs garantijas bankām. Gadījumā, ja restrukturizētā kredīta ņēmējs atkārtoti nonāks maksātnespējas situācijā, tad valsts turpinās ikmēneša kredīta maksājumus šī kredītņēmēja vietā līdz programmas beigām vai līdz brīdim, kad kredītņēmējs atgūs maksātspēju.

Valsts maksājumi šajā situācijā nebūs dāvinājums, bet gan aizdevums kredītņēmējam, kas vēlāk 10 gadu laikā būs jāatmaksā valstij.

Vienlaicīgi tiek noteikti vairāki nosacījumi, kas nosaka kredītu restrukturizācijas principus. Daļa kredīta - vismaz 20% - tiek iesaldēta līdz programmas beigām, un par šo iesaldēto daļu netiek prasīti ikmēneša maksājumi - gan pamatsumma, gan procenti. Pēc restrukturizācijas kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt 40% no viņa mēneša ienākumiem.

Atsevišķos gadījumos uz atbalstu varēs pretendēt arī kredītņēmējs, kurš zaudējis darbu, ja, pēc bankas novērtējuma, šis kredītņēmējs varētu drīzumā atgūt maksātspēju. Šajā gadījumā uz bezdarba periodu banka iesaldēs 50% kredīta. Kad kredītņēmējs būs atguvis maksātspēju, banka restrukturizēs kredītu atbilstoši faktiskajai maksātspējai.

Kā norādījusi Finanšu ministrija, attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu ir svarīgi bez tiešas iejaukšanās kreditēšanas tirgū nodrošināt labvēlīgus apstākļus esošo problēmu risināšanai.

Darba grupa, izvērtējot esošo situāciju, kā arī ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta resursus, ir secinājusi, ka šobrīd svarīgākais uzdevums ir nodrošināt tādus apstākļus, kas sekmētu kredītu restrukturizāciju un maksātnespējas problēmu risināšanu pēc iespējas ātrākā un efektīvākā veidā - pirmkārt, padarīt efektīvāku un pieejamāku maksātnespējas procesu, otrkārt, veicināt uzņēmumu un kreditoru vienošanos ārpus tiesas.

Vienlaikus nepieciešams veicināt finanšu pieejamību tiem uzņēmumiem, kuri spēj sekmīgi darboties, kuri ir dzīvotspējīgi un eksportspējīgi, tādējādi nodrošinot ekonomikas atlabšanu ilgtermiņā, kā arī izvairoties no iespējamiem jauniem maksātnespējas gadījumiem.

Pēc informatīvā ziņojuma “Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija" uzklausīšanas valdība nolēma, ka Finanšu ministrijai līdz 1.oktobrim būs jāsagatavo grozījumi Kredītiestāžu likumā, paredzot deleģējumu valdībai izdot noteikumus par atbalsta shēmas īstenošanu.

Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās valdībā būs jāiesniedz noteikumi par atbalsta shēmu īstenošanu.