A. Cimdars uzsvēra novērotāju lielo lomu, jo tieši viņi ir tie, kas apliecina, ka balsošana ir leģitīma. Rīgas Valsts 1.ġimnāzijā (RV1Ģ) ierīkotā vēlēšanu iecirkņa komisijas vadītāja Inese Plaude skaidroja, ka vēlēšanu un referendumu godīga norise tiek panākta arī fotografējot. Vēlēšanu zīmēm paredzētā urna pirms aizzīmogošanas tiek fotografēta, lai noteikumu ievērošana tiktu dokumentēta.
Tā kā prezidente apturēja divu likumu izsludināšanu, tad arī referendumā balsotājiem būs jāveic atzīmes divās vēlēšanu zīmēs. Uz vienas zīmes būs jāatbild uz jautājumu: „Vai Jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atcelšanu?” Uz otras zīmes būs jāatbild uz citu jautājumu: „Vai Jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu?” I. Plaude skaidroja, ka vēlēšanu zīme pēc atzīmes izdarīšanas ir jāpārloka uz jāiemet urnā. A. Cimdars aicināja pārliecināties, ka uz abām vēlētājam izsniegtajām vēlēšanu zīmēm ir uzspiests iecirkņa zīmogs.
Līdz 6.jūlijam uz CVK informatīvo tālruni 7049999 zvanīja 2081 interesents. Kā paskaidroja CVK vadītājs, gandrīz trīs ceturtdaļas zvanītāju interesējās par vēlēšanu iecirkņu adresēm. Jāatgādina, ka informatīvais tālrunis darbosies arī referenduma dienā. Savukārt, RV1Ģ vidēji dienā pirms referenduma apmeklēja 10 cilvēki. „Parastie jautājumi bija: Vai drīkst nobalsot [iepriekš]?”, informēja I. Plaude.
Tikai daži gados vecāki cilvēki esot apjautājušies par referendumā uzdotā jautājuma formulējumu, skaidroja RV1Ģ vēlēšanu iecirkņa komisijas vadītāja. A. Cimdars referenduma dēļ sasauktā preses konferencē prezentēja skaidrojošo materiālu, kas būs pieejams vēlēšanu iecirkņu kabīnēs. Tajā ir paskaidrots, ka, ja vēlētājs atbalsta likuma grozījumu atcelšanu, viņam vēlēšanu zīmē ir jāievelk krustiņš tajā rombiņā, kurš ir blakus vārdam „PAR’’. Gadījumā, ja vēlētājs neatbalsta likuma grozījumu atcelšanu, viņam vēlēšanu zīmē ir jāievelk krustiņš tajā rombiņā, kurš ir blakus vārdam „PRET’’.
Politiķiem rītdienas plāni atšķiras
„Obligāti,” tā uz jautājumu vai piedalīsies referendumā atbildēja partijas „Jaunais laiks” (JL) valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš. Viņš balsos par ar valsts drošību saistīto likumu atcelšanu. „Vienīgi ar tautas nobalsošanu varam garantēt, ka šos likumus nepieņems vēlreiz,” skaidroja K. Kariņš, uzvērdams, ka šis referendums sūtīs signālu valdībai par konkrētas sabiedrības daļas neapmierinātību ar tās rīcību. „Tautas partijas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis gan skaidroja, ka „kāda daļa sabiedrības vienmēr būs neapmierināta”. Viņš atgādināja, ka arī ar Eināra Repšes (JL) valdību daļa tautas bija „pat ļoti nepamierināta”. Jautāts par to vai viņš mudina arī pārējos Latvijas pilsoņus piedalīties referendumā, K. Kariņš atbildēja: „Jā. Es to daru visos iespējamos veidos.”
"Juridiski referendums jau neko nemaina," savu viedokli pauda M. Kučinskis, kurš referendumā nepiedalīsies. Viņš skaidroja, ka Saeimā jau ir nobalsojis par šo likumu atcelšanu un neredzot iemeslu iet balsot otrreiz. M. Kučinskis atzina referenduma pozitīvo devumu, uzsvērdams, ka „cilvēkam katram pašam ir jāizlemj vai doties [uz referendumu]’’.
