Mediju reklāmas tirgus šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par 42%

Lāce pastāstīja, ka lielāko kritumu šā gada pirmajā pusgadā piedzīvojis žurnālu tirgus, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir sarucis par 59%, bet reklāmas apjomi avīzēs samazinājušies par 54%.

No kopējā mediju reklāmas apjoma reklāmas tirgus par 36% samazinājies arī televīzijā, radio - par 35%, vides reklāmā - par 36%, internetā - par 24%, bet kino - par 35%.

No kopējā mediju reklāmas apjoma vislielāko daļu veido televīzija, kas aizņem 40% no Latvijas mediju tirgus. Savukārt avīzes aizņem 14%, žurnāli - 12%, radio - 12%, vide - 11%, internets - 10% un kino - 1% no kopējā mediju reklāmas tirgus.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš uzskata, ka situācija avīžu un žurnālu reklāmas tirgū nav iepriecinoša, tomēr nav arī iznīcinoša. Lielo kritumu, viņaprāt, ietekmē luksusa preču un auto reklamēšanas straujā samazināšanās. "Pašlaik sludinājumu sadaļa avīzēs ir gandrīz praktiski izzudusi, bet žurnāliem ir grūti fiziski ievietot reklāmu, jo krīzes laikā aktuālas ir pārdošanas akciju kampaņas, nevis ilgtermiņa kampaņas, kas iepriekš veidoja būtisku tirgus daļu," sacīja Zariņš, norādot, ka ilgtermiņa perspektīvā reklamēsies arī luksusa preces un tiks veidotas imidža kampaņas.

Televīzijā reklāmas apjoms ir vislielākais un veido 11,5 miljonus latu, bet, salīdzinot ar 2008.gada pirmo pusgadu, tas ir samazinājies par 36%. Kā preses konferencē norādīja "TV3 Latvia" ģenerāldirektore Baiba Zūzena, TV stabili saglabā vadošā medija pozīcijas. "Klienti arvien vairāk meklē iespējas, kā optimizēt izmaksas un sasniegt precīzu reklāmas mērķauditoriju, nepārmaksājot ne santīma."

Salīdzinoši veiksmīgo situāciju radio reklāmas tirgū viņa skaidroja ar to, ka tradicionāli radio ir bijis spēcīgs pārdošanas medijs un tāpēc savas pozīcijas reklāmas tirgū nezaudē. Zuzēna pieļāva, ka esošajos tirgus apstākļos arvien grūtāk būs izdzīvot mazajām radiostacijām.

Vismazāko kritumu ir piedzīvojis interneta reklāmas tirgus, tomēr, kā norādīja "Draugiem.lv" mārketinga direktore Santa Damme, reklāmas apjoma krituma galvenā problēma ir tā, ka joprojām ir vājas zināšanas par reklāmas iespējām internetā, kā arī ir vērojams kreativitātes un efektivitātes trūkums. "Procentuālais samazinājums interneta tirgū ir vismazākais, tomēr cipariski tas ir uzskatāms par ļoti lielu nozarē, kura tik strauji attīstās un piedāvā arvien jaunas reklāmas iespējas, kas ir pieejamas gandrīz katram," sacīja Damme.

Damme arī uzskata, ka daļai potenciālo reklāmdevēju ir bail no komunikācijas internetā, kas nodrošina tūlītēju atgriezenisko saikni, kas ne vienmēr būs pozitīva.

"Būtiski mainījies ir arī reklāmas saturs, jo pašlaik apmēram 90% no reklāmas apjoma veido izpārdošanas un atlaides, bet tikai 10% ir jauni produkti vai tēla reklāmas," sacīja "Draugiem.lv" mārketinga direktore.

Raksturojot situāciju vides reklāmas nozarē, SIA "Clear Channel" valdes locekle Everita Ušacka sacīja, ka 2008.gadā vides reklāmas tirgus bija ļoti piesātināts, tāpēc nozare jau laicīgi bija rēķinājusies ar zināmu kritumu, tomēr tik strauja apjoma samazināšanās nebija prognozēta.

Šajā nozares segmentē lielākais kritums bija vērojams tieši lielformāta segmentā - reklāmām uz sienām un lielformāta stendiem, bet salīdzinoši mazāks tas bijis pilāriem un gaismas kastēm, skaidroja Ušacka, norādot, ka tirgus dalībnieki jau šobrīd domā, kā vides reklāmu varētu attīstīt, un ir sākts darbs pie jaunu projektu ieviešanas.

Krīgere-Lāce informēja, ka kinoreklāmas apjoma vēl lielāks sarukums būtu situācijā, ja nebūtu atvēries jaunais kinoteātris "Cinamon", kas ļāva kritumu nozarē ierobežot.

SIA "Media House" valdes loceklis Juris Liepiņš prognozēja, ka reklāmas tirgus esošajos apstākļos nebūs spējīgs uzturēt tik lielu mediju skaitu, jo naudas apjoms tirgū krītas, kas neizbēgami nozīmē arī mediju skaita samazināšanos vai atsevišķu mediju apvienošanos un darba optimizāciju.

Liepiņa skatījumā, šobrīd reklāmas industrijā ir vērojams nepieredzēts radošums un oriģinalitāte. "Uzņēmumi, kas pašlaik gudri iegulda reklāmā, spēs ātrāk atkopties pēc krīzes un stabilāk sagaidīs ekonomisko augšupeju," sacīja "Media House" valdes loceklis un aicināja medijus pārskatīt cenu politiku.

Savukārt LRA prezidents Ģirts Ozols uzsvēra, ka kritums LRA nav nekāds pārsteigums un ir noticis paredzamajos apmēros, ņemot vērā ekonomiskās situācijas rādītājus.

Pozitīvi, viņa skatījumā, ir tas, ka tikai neliels skaits Latvijas lielāko reklāmdevēju ir aizgājuši no tirgus vai ievērojami samazinājuši investīcijas.

Ozols prognozēja, ka kopējais reklāmas investīciju apjoms 2009.gadā nesasniegs 50%, bet kopējā situācija arī nākamgad būtiski nemainīsies. Viņa skatījumā, būs nepieciešami vismaz divi vai trīs gadi, lai reklāmas tirgus pilnībā atdzīvotos un tiktu veidotas pilnvērtīgas komunikāciju kampaņas.

"Arī šogad rudens periodā neparedzam būtisku reklāmas apjoma pieaugumu. Gada beigas, kā tas bija līdz šim, šogad nebūs budžeta glābējas," sacīja Ozols.

"TNS Latvia" vecākā projektu vadītāja Ilva Pudule informēja, ka reklamētākās nozares pirmajā pusgadā bija mobilie sakari, mazumtirdzniecība, zāles, aukstie dzērieni un mājsaimniecības higiēna, bet reklamētākie zīmoli - mobilo sakaru priekšapmaksas karte "Zelta zivtiņa", mazumtirdzniecības veikalu tīkli "Maxima" un "Rimi", telekomunikāciju uzņēmums "Bite", kā arī dzēriens "Coca-Cola".

Lielākie reklāmdevēji pirmajā pusgadā bija telekomunikāciju uzņēmumi "Tele2", "LMT" un "Bite", kā arī mājsaimniecības preču ražotājs "Procter&Gamble" un dzērienu ražotājs "Coca-Cola HBC".

Jau ziņots, ka Latvijas reklāmas tirgus apjoms pērn sasniedza 97,09 miljonus latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2007.gadā. Pērn reklāmas tirgus bija audzis visās mediju tirgus grupās, izņemot preses reklāmas tirgu, kas piedzīvojis samazinājumu. Aizvadītajā gadā par 4% krities žurnālu reklāmas tirgus, bet avīžu reklāmas tirgus samazinājies par 15%.