Latvijas - Krievijas robežlīguma atbilstība Satversmei, visticamāk, tiks vērtēta rudenī

Viņš norāda, ka līdz 27.aprīlim jāizlemj, vai pieteikums, par robežlīguma atbilstību Satversmei, atbilst ST kompetencei un likumā izvirzītām prasībām un vai tas tiks pieņemts izskatīšanai.

"Pieteikums ir izskatāms, ja tajā pateikts, kurš Satversmes pants, pēc iesniedzēju domām, ir pārkāpts un ja iesniedzējam ir bijušas tiesības šādu prasību iesniegt," skaidro Kūtris. Viņš atzīst, ka diez vai spriedums būs gatavs jau vasarā. ST ir tiesības īpaši sarežģītos gadījumos lietas sagatavošanas posmu pagarināt līdz diviem mēnešiem. "Zinot apjomu, kas pirms lietas izskatīšanas jāizpēta, domāju, ka šī lieta, visticamāk, tiks spriesta septembrī, oktobrī," norāda ST priekšsēdētājs.

Intervijā laikrakstam Kūtris saka: "Starptautiska rakstura līgumus mums nav tiesības atzīt par spēkā neesošiem un atcelt pretēji tam, kā tas ir ar likumiem. Varam tikai paziņot, ka tas neatbilst kādam Satversmes pantam, un argumentēt, kāpēc neatbilst. Tad Saeimai vai Ministru kabinetam ir pienākums kaut ko darīt. Vai nu jāgroza Satversmes attiecīgais pants, vai jāgroza starptautiskais līgums: jādenonsē, jāaptur, jāatsauc, jo pārkāpts valsts pamatlikums."

ST priekšsēdētājs pieļauj, ka būs jāizpēta, kā Latvija ar Igauniju un Lietuvu dalīja teritoriju, vai tajā brīdī Satversme jau darbojās vai ne. Tas palīdzētu izprast, kā citā līdzīgā gadījumā ir izprasta un piemērota tiesību norma.

"Saprotu, ka no politiskā viedokļa šī lieta būs pietiekami smaga. Lai kāds arī būtu spriedums, viena no pusēm nebūs apmierināta. Vieni teiks, ka esam nopirkti, otri teiks, ka mēs esam pārdevušies. Būs smaga atbildības nasta," uzskata Kūtris.

Kā ziņots, Saeima 19.aprīlī nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu par 27.martā parakstītā Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju. Saeimas Ārlietu komisija 20.aprīlī nolēma likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajam lasījumam.

Likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt Latvijas un Krievijas līgumu par abu valstu robežu. Lai Maskavā starp abu valstu premjerministriem - Aigaru Kalvīti (TP) un Krievijas premjerministru Mihailu Fradkovu - parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums stātos spēkā, tas jāratificē abu valstu parlamentiem.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas atbilst Latvijas saistībām Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un EDSO 1975.gada dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās beigu dokumentam, kuram Latvija pievienojusies ar 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos".

Anotācijā arī skaidrots, ka, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvija apņēmās sakārtot savu austrumu robežu, kas ir arī ES ārējā robeža.

Kalvītis iepriekš atzina, ka saņēmis Krievijas Valsts domē apliecinājumu, ka tā ir gatava virzīties uz priekšu robežlīguma ratifikācijā tikpat strauji kā Latvija.

Apvienība TB/LNNK iepriekš paziņojusi, ka neatbalstīs Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju Saeimā un, iespējams, likumprojekta izskatīšanas gaitā TB/LNNK iesniegs likumprojektam priekšlikumus ar atsauci uz tiesisko pēctecību.

ST saņēmusi pieteikumus, kuros apstrīdēts parakstītā Latvijas un Krievijas robežlīguma tiesiskums. Vienu pieteikumu iesniegusi partija "Visu Latvijai!", otru parakstījuši visi partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti, kā arī trīs koalīcijas deputāti Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile (TB/LNNK) un Gunārs Laicāns (TB/LNNK).

Kalvītis tomēr norādījis, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācija Saeimā notiks neatkarīgi no līguma nodošanas ST.

Kalvīša skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, robežlīgumā atsaucoties uz 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991.gada 28.augustā atsaucās arī Krievija.

Būtiski, ka šajā konstitucionālajā likumā ir atsauce uz 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", kurā savukārt ir atsauce uz 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko uzskata par būtisku Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju. Līgums paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā.

Jau ziņots, ka pēc līguma ratifikācijas abu valstu parlamentos iespējama Latvijas prezidenta vizīte uz Maskavu un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.