Kontrolpunkti
Kontrolpunkti sadarbībā ar VAS „Latvijas Valsts ceļi” un VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” tiks marķēti visā Latvijas teritorijā – uz asfalta būs atzīmēta kontrolpunkta sākuma līnija un laiks, kurā vadošais skrējējs to šķērsos un kad ikviens ir aicināts viņam pievienoties. Turklāt posmā no Igaunijas robežas līdz Cēsīm skrējiena kontrolpunkti sakrīt ar ceļa kilometra stabiņiem. Lai uzsāktu skrējienu, reģistrētajiem dalībniekiem nav nepieciešams personu apliecinošs dokuments vai reģistrācijas lapa, vien īstajā laikā ir jābūt pie sava kontrolpunkta līnijas.
Došanās trasē
Stafetes „kociņus” – Lietuvas un Igaunijas prezidentu vēstījumus – Latvijas teritorijā nesīs latviešu orientieristi nacionālās izlases tērpos. Dalībnieki tiek aicināti sagaidīt stafetes maiņu, kura notiks ik pa kilometram, un skrējienam pievienoties tikai pēc šīs stafetes maiņas.
Atstatums
Busiņam ar „Baltijas Sirdspuksti” logotipu ir jāatrodas iespējami tuvu vadošajam skrējējam, jo šajā busiņā esošā tehnoloģija nodrošinās sirdspukstu pārraidīšanu, kas ļaus mājas lapā www.baltijascelam20.lv sekot līdzi skrējiena virzībai uz Rīgu. Sirdspuksti tiek pierakstīti tikai vadošajam skrējējam katrā kilometrā. Stafeti visu ceļu pavadīs arī Ceļu policijas autotransports.
Apģērbs
Būtu labi izvēlēties skriešanai piemērotus sporta apavus ar biezāku zoli, jo visur, izņemot 8 kilometrus Rūjienas pusē, skrējiens notiks pa asfaltu.
Ikviens „Sirdspuksti Baltijai” dalībnieks un līdzjutējs var pasūtīt sev skrējiena T kreklu, kas apdrukāts ar krāsainu skrējiena logotipu. Iespējams izvēlēties atbilstošu izmēru un modeli. Akcijas T-kreklus mājas lapās www.baltijascelam20.lv un www.uzvelckreklu.lv iespējams pasūtīt līdz pat 21. augustam, savukārt tiem, kuri kreklus vēlēsies saņemt pa pastu, pasūtījums jāveic līdz 19.augustam. Tiem, kuri skrējienu ir iecerējuši veikt ģimenes, uzņēmuma vai draugu grupās, kreklam var pievienot savu logotipu vai saukli.
Atbilstošs ātrums
Organizatori aicina visus skrējiena dalībniekus ar izpratni izturēties pret paredzēto skrējiena ātrumu – viens kilometrs vidēji piecās minūtēs, un visus tos, kam skriešana nav ikdienas treniņa sastāvdaļa, nepārvērtēt savus spēkus, bet veikt izvēlēto kilometru sev piemērotā tempā. Visiem tiem, kuri trenējas neregulāri, skrējiena organizatoru komitejas vadītājs, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis iesaka skrējienu veikt ar pulsa ātrumu 120–130 reizes minūtē. Vajadzības gadījumā Katastrofu medicīnas centra darbinieki būs gatavi sniegt palīdzību ikvienam Baltijas ceļa dalībniekam, kam skrējiens būs raisījis veselības problēmas.
Sagatavošanās skrējienam
Ārsts Pēteris Apinis aicina visus dalībniekus pirms skrējiena vismaz 10–15 minūtes iesildīties, skrienot ļoti lēnām vai ejot ātrā solī, kā arī nedaudz izvēzēt kājas un izstaipīties. Arī pēc skriešanas būtu mērķtiecīgi atsildīties, ejot kādu kilometru ātrā solī. Īpaši nozīmīga iesildīšanās un atsildīšanās būtu tiem dalībniekiem, kuri ir plānojuši veikt vairākus kilometrus, piemēram, cauri Valmierai, Cēsīm, Siguldai, Bauskai, Ķekavai. Organizatoru rīcībā ir ziņas, ka ir vairāki desmiti tādu dalībnieku, kas skries vairākus kilometrus.
Reģistrēties skrējienam joprojām ir iespējams akcijas mājas lapā www.baltijascelam20.lv, portālā www.draugiem.lv, kā arī akcijas informatīvajā teltī pie Brīvības pieminekļa.
