AERODIUM veiksmes atslēga – uzdrošināšanās un risks

Galerijas:

• AERODIUM

Ideja rodama adrenalīna nepieciešamībā

Šķiet, ka šobrīd AERODIUM ir kļuvis par pasaulē pazīstamu fenomenu, kurš parādās jaunās valstīs, ienesot mūsu latviešiem prāvas naudas summiņas. Tomēr par nosacītu biznesu tas ir kļuvis tikai nesen, bet sākumā bija ideja, tīras emocijas un prieks. Ivars, kurš ir galvenais AERODIUM cilvēks, agrāk nodarbojās ar gumijas lēkšanu un AERODIUM pievērsies adrenalīna gūšanas dēļ. „Vienmēr ap mani ir čupojušies man līdzīgi cilvēki un izdomājām, ka vajag kaut ko jaunu, jo, lecot ar gumiju, emocijas vairs nav pietiekoši spēcīgas, tāpēc vajag lidot gaisā”, atceras Ivars. Pirmo tuneli viņš ieraudzīja 2000. gadā Amerikā un tieši redzētais pamudināja viņu meklēt finanses un iespējas šo ideju realizēt. „Tā bija diezgan neprātīga ideja, jo tas dārgi maksā, un sākotnēji tas bija domāts izpletņlēcējiem, bet tā kā Latvijā izpletņlēcēju ir ļoti maz, tad tas bija jārada arī cilvēkiem kā pakalpojums, kuru viņi nezina un kuram vajadzētu viņus aizraut”. Šobrīd viņš ir gandarīts par to, ka viss ir izdevies un latviešiem šī ideja ir gājusi pie sirds. „Viss tā izdevās – kā uz burvju nūjiņas mājienu. Gribējām uzbūvēt, uzbūvējām, pēkšņi uzreiz piedāvāja startēt olimpiādē, un mēs, protams, izdarījām visu, lai tur būtu”. Ivars atklāja, ka šobrīd tas ir jau izvērsies par biznesa projektu, kas dotajā brīdī peļņu nenes. “Bet es ticu, ka tajā brīdī, kad būs šis lūzuma punkts, tad mēs būsim turīgi cilvēki”.

AERODIUM darbības pamatā ir liels lidmašīnas dzinējs, kurš pūš gaisu vertikālā virzienā. “Cilvēki šajā gaisa plūsmā, kas ir pietiekoši liela, var iegulties iekšā un brīvi lidot”, darbības noslēpumu atklāja Ivars. Viņš ar nelielu gandarījumu arī sacīja, ka viss veidots pašu spēkiem par salīdzinoši nelielām izmaksām. „Mēs rīkojamies tā, kas ir saskaņā ar mūsu vērtībām un pārliecību. Mēs darām to, kas mums patīk un tas ir ļoti svarīgi”, uzsvēra Ivars.

Vēsturiskās saknes meklējamas Kanādā

Sarunas sākumā Ivars man piesakās parādīt prezentāciju, lai man taptu skaidrs tas, kas īsti ir AERODIUM. Izrādās, ka pirmo gaisa tuneli 1979. gadā radīja Kanādā dzīvojošs vīrs, kurš divus gadus būvējis ēku, nevienam nesakot par to, kam tā domāta. Kad tika atklāts, ka tā ir paredzēta lidošanai, cilvēku interese bija liela.

Šobrīd pirmā gaisa tuneļa veidotājs mēģina izstrādāt formulu, kā vienmēr vinnēt kazino. „Tas ir tas, kāpēc dotajā brīdī viņš ir paspēlējis visu naudu, viens no iemesliem, kāpēc pagājušā gada rudenī viņš piedāvāja mums, latviešiem viņa kompāniju nopirkt”, atklāja Ivars. „Šim kungam vajadzēja nodarboties ar savu laimes formulas meklēšanu, tāpēc viņš teica – ņemiet šo biznesu savās rokās, samaksājiet tikai manai ģimenei kaut kādu apaļu summiņu. Viņš grib justies laimīgs no tā, ka kāds to lietu turpina”. Tomēr galvenais AERODIUM pirkšanas iemesls vairāk ir saistīts ar nosaukumu un kompānijas vēsturi, nevis ar vēlmi iesaistīties biznesa pasaulē. 

Pirmais tunelis – sākums visam

Sākumā AERODIUM Latvijā bija Kanādas firmas pakļautībā, no tiem arī iegādāts pats pirmais tunelis. „Pirmo nopirkām no viņiem, otro kaut kā paši izgudrojām, trešajā jau ar Eiropas struktūrfonda atbalstu esam izgudrojuši daudzreiz niknāku, labāku tehnoloģiju”, atceras Ivars. Savukārt šobrīd puiši var lepoties, ka pēdējie izgudrojumi ir tik labi, ka konkursos pārspēj kanādiešus, piemēram, AERODIUM īpašumā ir gaisa plūsmas aparāts, kuru var uzstādīt vien nieka divās stundās.

Pēdējais latviešu uzbūvētais tunelis atrodas Monreālā, Kanādā. „Paradokss bija tāds, ka tā ir Kanādas firma, bet viņiem visus šos gadus Monreālā nav bijis tunelis. Atbrauca Latvieši, kā pārpirka firmu, tā uzbūvēja. Turklāt to uzbūvēja superīgākajā vietā - blakus “Saules cirkam” - pasaules lielākajam, labākajam cirkam. Ja salīdzina ar Rīgu, tad tas varētu būt Vērmanes dārzā”. Šobrīd vēja tuneļi jaunas mājvietas ieguvuši arī Kazahstānā, savukārt nedaudz vēlāk pa vienam vēja tunelim būs arī Āfrikā un Rietumeiropā. Paralēli tuneļiem, kas ir izklaidei, tiek būvēti tuneļi arī militārām struktūrām, piemēram, Arābijas un Pakistānas armijai, kuri tuneļus izmanto, lai iemācītu ķermenisko stabilitāti.

Puišiem ir izdevies radīt lētākos, bet spēcīgākos tuneļus, ļaujot viņiem uzstādīt diezgan lielus mērķus. Šobrīd viņu konkurenti ir Amerikas kompānija, kura savā pastāvēšanas vēsturē ir pārdevusi kādus 16 tuneļus, bet mūsu latviešu puišiem šogad vien jau ir pārdoti pieci, savukārt kopumā pasaulē ir atrodami 10 latviešu veidoti tuneļi. “Principā šī gada beigās vai nākamā gada sākumā mēs būsim pirmie pasaulē”, apņēmības pilns uzsvēra Ivars. “Ja mēs paskatāmies no tāda ekonomiskā viedokļa, tad AERODIUM komanda ir izdarījusi to, ko izdarīja japāņi – iepirka daudzas dažādas lietas no visas pasaules, izjauca, sataisīja pa savam. Būtībā tas ir izdarīts arī ar AERODIUM – tas ir pārizgudrots, tam ir piešķirta jauna kvalitāte, jo pēc būtības, ja mēs paskatāmies, kāds cilvēku resurss ir dažādās jomās, mēs to varam rādīt pasaulei”.

Parādu vairāk nekā naudas

Kompānijas iegādei bankā tika ņemts kredīts, tomēr arī jaunāko tuneļu būve bez šī papildus finansējuma nevarētu tikt īstenota. Pirmais finansiālais naudas aizdevums saistāms ar olimpiskajām spēlēm. „Principā visiem pasaules tuneļiem bija vēlēšanās iegūt šo iespēju, mēs, ja runā par skaitļiem, iztērējām apmēram 300 000, lai piedalītos, bet nopelnījām 40 000. Tā kā mēs finansiāli ļoti riskējām”, atklāja Ivars. Tomēr tas viss ir atmaksājies, jo turpinās daudzi pasākumi, uz kuriem aicina AERODIUM komandu, kā arī turpinās tuneļu būve. Tomēr interesanti ir tas, ka pēdējos kredītus bankas ir iedevušas tieši krīzes laikā, jo kompānija attīstās. „Mums arī atklāti pateica – ja mēs taisītu tepat Latvijā, neviens mums naudu nedotu”, atklāja Ivars.

Olimpiāde un „Ekspo” izstāde sniedz iespējas, kas jāizmanto

Kā gan latvieši varēja tikt līdz olimpiskajām spēlēm – šāds jautājums iespējams nodarbina daudzus. Ir pagājis laiks, kā sacīja Ivars, tāpēc viņš var atklāt patiesos notikumus. „Patiesībā 2005. gada jūnijā mēs atklājām Siguldas AERODIUM. Nebija mums nekāda pieredze un arī iekārta nebija diez ko laba. Bet mēs daudz ko uzdrošinājāmies, safilmējām materiālu, kur cilvēki lidoja, ļāvām viņiem trakot pa gaisu, un samontējām visu video”. Tomēr olimpiādes organizatori sacīja, ka vēlas redzēt to, kā viss izskatās dzīvē, tāpēc pēc diviem mēnešiem viņi bija Siguldā un puišiem vajadzēja parādīt jau sagatavotu programmu, ko, patiesībā, viņi apguva tieši šo divu mēnešu laikā.

Ja par latviešu dalību Olimpiskajās spēlēs priecājās daudzi, tad nesen medijos ažiotāža tika sacelta par to, ka AERODIUM piedalīsies “Ekspo” izstādē kā vienīgie Latvijas reprezentētāji. Patiesībā puiši ir izpelnījušies šādu iespēju, jo viņu izstrādātā ideja ir patikusi daudziem, un tā ietvērusi idejas, kas “valsti padarītu skandalozu, atpazīstamu un radītu tai pozitīvu tēlu”. Idejas pamatā ir gaisa tuneļa izveide, kuru pa dienu varētu apmeklēt cilvēki, bet vakaros būtu paraugdemonstrējumi. Cilvēki, kuri piedalīsies lidojumā, tiks filmēti un fotografēti, bet video varēs lejupielādēt konkrētā Latvijas mājas lapā, savukārt video sākumā būs pievienots uzraksts, kas informēs, ka šī aktivitāte notikusi Latvijas stendā, ļaujot Latvijas vārdam izskanēt plašāk pasaulē. “Tādā veidā cilvēki, kuri tur piedalīsies, paņems to emocionālo un gribēs palielīties ar to, ko ir izdarījuši. Tad tas viss izplatīsies kā liels spams pa visu pasauli”, skaidroja Ivars.

Tomēr viņš ir nedaudz sašutis par to, ka mediji par šo notikumu ir sacēluši nepamatoti lielu ažiotāžu. „Mēs negribam uzvārīties uz valsts rēķina, bet gan šo iekārtu, ko valsts palīdz uzbūvēt, mēs atpērkam. Valsts neiztērē nekādu naudu. Jā, mums vajag kredītu, lai mēs uzbūvētu iekārtu valstij, pēc tam, kad valsts ir ieguvusi atpazīstamību, uzticamību, reklāmu, mēs visu savācam. Un valstij vēl par to samaksājam. Jo AERODIUM nav muļķi, mēs esam pieredzējuši to, ko deva olimpiāde, mēs zinām, ko dos Šanhaja kompānijai. Mēs gribam savu biznesu izbīdīt, savukārt tas būs izdevīgi arī valstij”, skaidroja Ivars. „Visus pārējos izdevumus, lai Zatlers brauktu uz turieni, protams, mēs nemaksāsim”.

Tieši tāpat kā dalību olimpiādē, arī šo “Ekspo” izstādi AERODIUM uztver kā iespēju un ir gatavi daudz ieguldīt no sevis. Jau šobrīd, kad pie šī projekta strādāšanas ir iztērēti gandrīz 100 tūkstoši, valsts nav sniegusi nekādu materiālu ieguldījumu. “Mēs negribam laist garām šo vienreizējo iespēju Latvijai. Situācijā, kad ir dižķibele, kad visi runā, ka ir slikti, šī ir iespēja parādīt, ka viss ir citādāk un turklāt parādīt to pasaules līmenī. Lai mediji raksta par to, kas patiešām notiek”, skaidroja Ivars.

Krīze tikai palīdz

Šobrīd AERODIUM par ekonomiskās krīzes negatīvo ietekmi nesūdzas, tieši pretēji. “Ir liela interese gan no ārvalstīm, gan arī no Latvijas investoriem”, sacīja Ivars, norādot, ka daudzi pašmāju investori ir aplauzušies ar nekustamajiem īpašumiem, tāpēc meklē drošu investīciju kompāniju. Arī apmeklētāju skaits Siguldā ir palielinājies un tuneļu tirdzniecība turpinās. “Mēs pārdodam vairāk tuneļus, jo esam lētais gals un tie cilvēki, kuri skatījās uz amerikāņiem un gribēja pirkt no viņiem, tagad pērk no mums. Cenas atšķirība ir piecas reizes, piemēram, ja mēs sakām, ka kaut ko tādu varam uzbūvēt pa pusotru miljonu, tad amerikāņi – pa 8, 12 miljoniem”, sacīja Ivars. Viņš arī uzvēra, ka daudzos konkursos tieši Latvijas kompānija ir atzīta par labāko un tas “norāda uz kvalitāti”.

Nākotnes plāni ir skaidri

AERODIUM puišu nākotnes plāni ir skaidri. Viennozīmīgi, ja notikusi tik strauja darbības attīstība, tad savu pozīciju nostiprināšana un kļūšana par līderiem ir tikai saprotama lieta. Tomēr viens no mērķiem ir arī latviešu pašapziņas celšana, jo šobrīd Latvija daudzos ārvalstu medijos netiek slavināta tik daudz, cik tad, kad tā piedzīvoja ekonomisko attīstību, tāpēc tagad latviešiem nepieciešams kaut kas, par ko būt lepniem. “ Nesaku, ka AERODIUM ir vienīgā lieta, par ko būt lepniem. Ir izveidojusies “Madara kosmetics”, arī “Stenders” kaut ko veido, ir daudz labu piemēru, ko vajag rādīt pasaulei. Pasaulei nevajag rādīt, ka mēs angliski nemākam runāt. Priekš kam rādīt savu dibenu, ja var parādīt savu seju?” neizpratnē jautāja Ivars. “Gribas spēcīgi ieiet tuneļu ražošanā, spēcīgi ieiet militārā sektorā, spēcīgi ieiet šovbiznesā”, pašpārliecināti noskalda Ivars.

AERODIUM puiši, runājot par nākotnes plāniem, uzsver, ka galvenais ir nenobīties, jo, ja nobīsies no pirmās reizes, kad piedzīvots zaudējums, tad neko nesasniegs. „Ir arī tāda statistika, ka vidēji amerikāņu miljardieris pirms kļuva turīgs 17 reizes ir zaudējis pilnīgi visu”, piebilda Ivars. „Es neesmu zaudējis 17 reizes, bet šobrīd man ir kredīti vairāk nekā man pieder. Ir lielas saistības, risks, tomēr jāiet ir līdz galam”.

„Tas ir mūsu veiksmes stāsts, nākamā iespēja ir „Ekspo”, kuru mēs noteikti gribam. Nevis merkantili vai savtīgi, bet es to redzu kā savu piemēra parādīšanu par to, kā var nenolaist rokas. Viss, kas ir darīts šos piecus gadus - veids kā ir attīstīti paši tuneļi, tehnoloģijas, veids, kādā ir piesaistīti resursi – zinātnieki, tehniķi, pārdevēji, komanda, veids, kādā mēs esam izgājuši pasaulē”, sacīja Ivars. „Latvijā ir cilvēku resurss, ir zināšanas un pieredze, kas nav mazsvarīgi, ir arī intuīcija par to, kā lietas virzīt tālāk. Tas ir tas, ko mēs pasaulē varam parādīt”.