Vairāk nekā 40 000 cilvēku zaudējuši cerības atrast darbu

Pērn šādu cilvēku valstī bija gandrīz uz pusi mazāk - 26 600.

Šā gada otrajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 1,6%.

Kopumā valstī nodarbināti 999 300 cilvēku jeb 55,9% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 4,2% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pārskata ceturksnī samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.

Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu - attiecīgi 51,6% un 48,4%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Nedaudz vairāk nekā pusei - 51,5% - iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais no tiem bija darba samaksa.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka otrajā ceturksnī Latvijā bija 199 700 darba meklētāju jeb 16,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 76 500 cilvēku un to īpatsvars bija 6,3%, gan 2009.gada pirmo ceturksni.

Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm, veidojot 19,9% un 13,4%. Gandrīz ceturtā daļa no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji, to skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies vairāk nekā divas reizes jeb par 27 700.

Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, pieaug to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze. 2009.gada otrajā ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 182 200 jeb 91,2% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 65 400 un 85,6%.

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīta par darbaspēku, - tie ir ekonomiski neaktīvi. 2009.gada otrajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 587 400 cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 1,7%.

Šā gada otrajā ceturksnī gandrīz divas piektdaļas jeb 38,9% no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs trešais bija skolēns vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds, katrs vienpadsmitais ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku vai mājsaimnieci.