Ja šādi populācijas pieauguma tempi saglabāsies, tad līdz 2050.gadam Āfrikas iedzīvotāju skaits dubultosies.
Lai arī nedaudz krities dzimstības līmenis Āfrikas ziemeļos, piemēram, Tunisijā un Ēģiptē, Subsahāras reģionā joprojām vidējais rādītājs ir 5,3 bērni uz vienu sievieti. Visaugstākā dzimstība ir Nigērā, kur vidēji vienai sievietei dzimst septiņi bērni.
Pēc ekspertu aplēsēm, kontracepcijas līdzekļu izmantošanas līmenis Āfrikā ir par 50% zemāks nekā vidēji pasaulē. Āfrikas iedzīvotāji ir ļoti jauni, kas ir saistīts ne tikai ar augsto dzimstības līmeni, bet arī ar lielo mirstību medicīnas iestāžu atpalicības un neattīstītās lauksamniecības dēļ.
Kā norādīts USAID ziņojumā, pēdējos gados Āfrikā ir samazinājusies saslimstība ar AIDS, tomēr kontinents šajā ziņā joprojām atrodas pirmajā vietā pasaulē.
Vistraģiskākā situācija ir mazajā Svazilendas valstī, kur ar HIV ir inficēti 26% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem.
Zinātnieki arī aprēķinājuši, ka Zemes iedzīvotāju skaits septiņus miljardus sasniegs 2012.gada plkst.0.36 pēc Griničas laika.
Pašlaik uz planētas dzīvo 6,78 miljardi cilvēku. 1900.gadā pasaules iedzīvotāju skaits bija 1,6 miljardi.
Tuvākajos 40 gados 97% cilvēku skaita pieauguma nodrošinās Āzija, Āfrika, Latīņamerika un Karību jūras reģiona valstis.
Tiek prognozēts, ka līdz 2050.gadam Āzijas iedzīvotāju skaits pieaugs par 1,5 miljardiem, bet Indija atņems Ķīnai pasaules visapdzīvotākās valsts statusu.