Žurnālā „Science” publicētajā ziņojumā apgalvots, ka tūkstošiem gadu ilgusī pakāpeniskā Arktikas atdzišana, kas saistīta ar dabiskā izmaiņām Zemes orbītā, turpinātos arī šobrīd, ja vien nebūtu oglekļa dioksīda un siltumnīcas efekta gāzu piesārņojuma.
„Šie rezultāti ir īpaši nozīmīgi, jo klimata izmaiņas smagi ietekmē Arktiku, iespējams, smagāk kā jebkuru citu Zemes apgabalu,” apgalvoja viens no ziņojuma līdzautoriem NCAR (The National Center for Atmospheric Research) zinātnieks Deivids Šneiders(David Schneider).
„Šajā pētījumā ir noskaidrots, kā tieši cilvēku darbības rezultātā radušās siltumnīcas efekta gāzes ir ietekmējušas Arktikas dabisko klimatu ilgākā laika posmā.” Pārskata vadošais veidotājs Derels Kaufmans (Darrell Kaufman) no Ziemeļarizonas Universitātes, paziņoja, ka iegūtie rezultāti norāda, ka nesenā sasilšana ir anomālāka kā iepriekš izpētītie gadījumi.
„Zinātnieki jau labu laiku apzinājušies, ka pirms pašreizējā sasilšanas perioda esot bijis ilglaicīgas atdzišanas periods,” paskaidroja Kaufmans. „Taču veiktā notikumu rekonstrukcija apstiprināja šo faktu daudz pārliecinošāk kā iepriekš.”
Veicot temperatūras analīzi, zinātnieki noskaidroja, ka Arktikas temperatūra (saskaņojot visu ar Saules enerģijas samazināšanos, kas saistīta ar ciklisku Zemes novietojuma svārstīšanos attiecībā pret Sauli) samazinās par aptuveni 0,2 grādiem pēc Celsija skalas tūkstoš gadu laikā.
Temperatūras krišanās laika gaitā apstājusies, tas noticis „Mazā ledus laikmeta” laikā – atdzišanas periodā, kurš norisinājās no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum.
Lai gan turpinājās Zemes orbitālais cikls, kas bija izraisījis atdzišanu, to nomāca cilvēku izraisītie sasilšanas procesi 20. gadsimtā. Tā rezultātā Arktikas vasaras temperatūra 2000. gadā bija par 1,4 grādiem augstāka, nekā tai būtu vajadzējis būt šajā atdzišanas periodā.
„Ja nebūtu aizvien pieaudzis cilvēka radīto siltumnīcas efekta gāzu apjoms, Arktikas vasaras temperatūras iepriekšējā gadsimta laikā būtu lēnām kritušās,” apstiprināja NCAR zinātnieks Bete Oto-Blisners (Bette Otto-Bliesner), kurš piedalījās pētījumā.
Šis pētījums veikts, balstoties uz iepriekš veiktiem pētījumiem, kuros uzsvērts, ka Arktikā kļuvis siltāks trīs reizes ātrāk, nekā jebkur citur ziemeļu puslodē.
Par Arktikas paplašināšanos dēvētais fenomens izpaužas kā Arktisko ledāju un sniega pastiprināta kušana, tādējādi tiek atsegts aizvien vairāk sauszemes un atklātā okeāna, kuri uztver aizvien vairāk saules gaismas.
„Tā kā Arktikas paplašināšanos sekmējošie procesi vēl joprojām noris, varam apgalvot, ka sasilšana turpināsies arī nākošajā gadsimtā,” paziņoja Kolorādo Universitātes pētnieku komandas dalībnieks Gifords Millers (Gifford Miller).
„Tādā veidā Arktikas sasilšana turpinās veicināt temperatūras paaugstināšanos ziemeļu puslodē, kas novedīs pie paātrināsies sauszemes ledāju kušana un jūras līmeņa paaugstināšanās. Šim procesam noteikti būs globālas sekas.”