Šlesers vēlas pār Daugavu redzēt augsto tiltu

Kā norādīja Šlesers, Ziemeļu transporta koridora daļai - Daugavas šķērsojumam - jābūt tiltam vismaz 60 metru augstumā.

"Kruīza kuģiem pilsētā ir jāpienāk līdz Vanšu tiltam, un pietauvoties tie varētu abos krastos. Tas nebūtu loģiski, ja kruīzu kuģu pasažieriem uz Vecrīgu būtu jādodas kaut kur no Mangaļsalas," sacīja Šlesers.

Savukārt esošais pasažieru terminālis būtu jāpārceļ tālāk uz jūras pusi, jo tas apkalpojot arī kravas automašīnas.

Rīgas dome gan vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu par Daugavas šķērsojuma veidu - speciālisti joprojām diskutē, kas būtu labāks - tilts vai tunelis.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Ābeltiņa, oktobra beigās paredzēta sabiedriskā apspriešana ietekmes uz vidi novērtējumam Ziemeļu transporta koridora posmam pār Daugavu.

"Pēc tam arī dome izlems, kāds šis šķērsojums izskatīsies," sacīja Ābeltiņa.

Ziemeļu koridora projekta mērķis ir atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, uzlabot transporta sistēmas efektivitāti galvaspilsētā un Rīgas reģionā kopumā, iekļaut Eiropas nozīmes ceļu tīklā Rīgas ostu un palielināt Rīgas un Latvijas konkurētspēju.

Jau ir izvēlēts viens no trim piedāvātajiem skiču projekta variantiem Ziemeļu transporta koridora 1.posmam - Brīvības ielas dublierim.

Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā ar 10 līdz 12 daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsos arī Daugavu un būs uz ziemeļiem vistālāk esošais Daugavas šķērsojums.

Projekta sagatavošana tika sākta 2005.gada decembrī, plānotais būvniecības sākšanas laiks bija 2012.gads un plānotais būvniecības pabeigšanas laiks - 2018.gads.

Ziemeļu transporta koridors ir vērienīgākais Rīgas transporta infrastruktūras projekts pēdējos desmit gados. Aptuvenās izmaksas varētu pārsniegt 700 miljonus latu.

Rīgas Ziemeļu koridora trīs galvenie posmi ir Brīvības ielas dublieris, Daugavas ziemeļu šķērsojums un rietumu pievedceļi.