Ziņojumā atzīmēts ievērojamais progress, kas šajos rādītājos gūts vairākās jaunattīstības valstīs - Alžīrijā, Indonēzijā, Libērijā, Sjerraleonē, kā arī Serbijā.
Latvija, Lietuva, Slovēnija un Igaunija valsts pārvaldes kvalitātes galvenajos parametros apsteigušas arī tādas industriāli attīstītās valstis kā Grieķija un Itālija.
Tajā pašā laikā manāma valsts aparāta darbības efektivitātes pazemināšanās novērota Baltkrievijā, Venecuēlā, Zimbabvē, Kotdivuārā un Taizemē.
Tomēr vidēji šie rādītāji pasaules mērogā desmit gados kaut nedaudz, tomēr uzlabojušies, teikts ziņojumā.
Visaugstāko novērtējumu saņēmusi Somija, Īslande, Jaunzēlande, Norvēģija un Šveice, bet viszemākais vērtējums ticis Kongo, Irākai, Mjanmai un Somālijai. Tikai nedaudz labāks stāvoklis konstatēts Uzbekistānā un Turkmenistānā.
Tikmēr krievu laikraksts "Kommersant" norāda - no Pasaules Bankas pētījuma datiem izriet, ka Krievijā desmit gadu laikā nav bijis vērojams progress. Tā joprojām ir vienā līmenī ar Āfrikas valstīm un tādiem odioziem režīmiem kā Venecuēla un Irāna.
Pētījumā ar matemātiskām metodēm pierādīts, ka pastāv tieša saikne starp valsts pārvaldes kvalitāti un korupciju. Piemēram, tādās valstīs kā ASV, Kanāda, Portugāle, Ungārija un Kostarika, kur ir augsta valsts pārvaldes kvalitāte, korupcija praktiski nav konstatējama, bet ierēdņi ir pakļauti sabiedrībai.
Tikmēr Krievijā, līdzīgi kā Ēģiptē, Pakistānā, Irānā un Venecuēlā, zema valsts pārvaldes kvalitāte sadzīvo ar augstu korupcijas līmeni un zemu valsts iestāžu atbildības līmeni.