Iznākusi grāmata par ES darba tirgu pēc ES paplašināšanas

Grāmatas atvēršanas svētkus atklāja LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns asoc. prof. Māris Purgailis un LR izglītības un zinātnes ministre prof. Tatjana Koķe. Tajā piedalījās redaktori M. Kahanecs un K. F. Cimmermans, kā arī līdzautors prof. Mihails Hazans. Grāmatas prezentācijas laikā notika arī paneļdiskusija par aktuālākajiem migrācijas jautājumiem un politikas nostādnēm. Diskusiju noslēdza LR Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš.

ES paplašināšana austrumu virzienā nav kaitējusi veco ES dalībvalstu darba tirgum. Kaut arī tā jaunajās dalībvalstīs radīja ne tikai iespējas, bet arī dažus riskus, kopumā ES no tā guva labumu. Pārejas perioda ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai darbojās pret valstīm, kuras ieviesa šādus ierobežojumus. Pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos darbaspēka migrācijai būs svarīga loma krīzes efekta mīkstināšanā un ekonomikas atveseļošanas potenciāla veidošanā. Tie ir galvenie atzinumi grāmatā „ES darba tirgi pēc post-paplašināšanas migrācijas”. Starptautiski atzītu ekspertu komanda, tostarp LU prof. M. Hazans, grāmatai sagatavoja detalizētus pētījumus gan par dažādiem ar migrācijas procesu saistītiem jautājumiem ES kopumā, gan par migrācijas ietekmi uz atsevišķu valstu darba tirgu. Autori uzskata, ka darbaspēka brīvā kustība ne tikai palīdz risināt darbaspēka trūkumu un sociālās nodrošināšanas sistēmas ilgtspējas problēmas vecajās ES dalībvalstīs, bet ir priekšnosacījums speciālistu apritei, no kā iegūs jaunās dalībvalstis.

Jaunās grāmatas galvenie secinājumi:

1.Darbaspēka brīvā migrācija ir nevis traucēklis, bet noderīgs instruments, kas palīdz tikt galā ar ES darba tirgus izaicinājumiem un sociālās nodrošināšanas sistēmas ilgtspējas problēmām.

2.No ES perspektīvas ES austrumu paplašināšanas pozitīvā ietekme uz IKP un IKP uz vienu iedzīvotāju, produktivitāti un nodarbinātību nepārprotami ir spēcīga, tādējādi stiprinot kopienas globālo konkurētspēju. Imigrācija no Baltijas valstīm, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Ungārijas un Slovēnijas palielinās paplašinātās ES IKP (un IKP uz vienu iedzīvotāju) apmēram par 0.1 % īstermiņā un par 0.2% ilgtermiņā.

3.Nekas neliecina, ka darba migranti no jaunajām ES dalībvalstīm atņem darba vietas „vietējiem” strādniekiem, pazemina viņu algas vai izmanto pārāk daudz sociālo pabalstu. Tajā pašā laikā imigrācija palēnina algu pieaugumu, tādējādi ierobežojot inflāciju un uzlabojot imigrantu uzņēmējvalstu konkurētspēju.

4.Valstis (piemēram, Vācija), kuras izmantoja pārejas perioda ierobežojumus piekļūšanai savam darba tirgum, ir ES paplašināšanas austrumu virzienā zaudētāji, jo labākie un gudrākie migranti izvēlas citas valstis. Īrija, Lielbritānija, Zviedrija un citas valstis, kuru darba tirgus bija atvērts uzreiz vai drīz pēc paplašināšanas, ir lielāki ieguvēji.

5.Lai gan jaunajās dalībvalstīs pastāv bažas par smadzeņu aizplūdi, sagaidāma smadzeņu cirkulēšana starp ES valstīm (un atpakaļmigrācija ar ārzemēs gūtām jaunām iemaņām un zināšanām) tomēr faktiski palīdzēs jaunajām dalībvalstīm risināt viņu ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas.

6.Maz ticams, ka esošā finanšu ekonomiskā krīze liks emigrantiem no jaunajām dalībvalstīm atgriezties atpakaļ mājās, jo viņu dzimto zemi krīze ir skārusi tikpat smagi vai vēl smagāk nekā viņu uzturēšanās valsti. Turklāt šie migranti ir jauni, pietiekami kvalificēti un mobili, un tas nozīmē, ka viņi varētu palīdzēt mazināt krīzes izraisītos nelabvēlīgos apstākļus, nonākot reģionos un sektoros, kur viņu produktivitāte būtu visaugstākā.

Nodaļa par Latviju un pārējām Baltijas valstīm, ko sarakstījis LU prof. M. Hazans, ietver šādus secinājumus: 

7.Laikā no 2004. līdz 2008.gadam 76 tūkstoši pieaugušo no Latvijas saņēma sociālās nodrošināšanas numurus Lielbritānijā un Īrijā; apmēram 4 tūkstoši gadā reģistrējās kā migranti citās Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs. Pēc 2005.gada kulminācijas darbaspēka aizceļošana no Latvijas mazinājās 2006.-2007.gadā un kļuva atkal intensīvāka ekonomiskās krīzes sākumā 2008.gada vidū un it īpaši 2009.gadā. Lielbritānijā reģistrēto Latvijas pilsoņu un nepilsoņu skaits 2009.gada pirmajā ceturksnī (4,4 tūkst.) bija daudz augstāks nekā jebkurā citā iepriekšējā ceturksnī. Pat Īrijā, kuru krīze bija skārusi īpaši smagi, reģistrēto Latvijas iedzīvotāju skaits 2009.gada pirmajos 8 mēnešos (2,5 tūkst.) bija tāds pats kā 2008.gada attiecīgajā periodā. Par palielināto migrāciju uz citām valstīm gan ES robežās, gan ārpus tās, liecina dažādu avotu sniegtā informācija. 

8.Nosūtīto darbinieku skaits uz citām EEZ valstīm turpina pieaugt. Nosūtīšanas sertifikātu (E101) skaits, kas ir izdoti Latvijā šā gada pirmā pusgada laikā (2,8 tūkst.) bija augstāks nekā visā 2008.gadā (2,7 tūkst.), bet tas savukārt bija augstāks nekā 2006.gadā un 2007.gadā (2,3 tūkst. katru gadu).

9.Migrācijas plūsma no Baltijas valstīm pēc paplašināšanās bija lielākoties cirkulējoša. Īpaši tas bija novērojams Latvijā. Piemēram, Igaunijas migranti reti kad atgriezās savā dzimtajā zemē, un viņu uzturēšanās uzņemošajā valstī bija ilgāka. Pretēji Centrāleiropas kaimiņvalstīm Baltijas migranti bija caurmērā mazāk izglītoti nekā ekonomiski aktīvie palicēji; vairāk izglītotajiem viesstrādniekiem bija lielāka tendence atgriezties. Jaunākās liecības norāda, ka jaunajam migrācijas vilnim varētu būt vairāk ilgtermiņa vai pastāvīgs raksturs, kā arī būs novērojams lielāks augsti kvalificētu migrantu īpatsvars.   

10.Darba migrācija no Baltijas valstīm ievērojami ietekmēja bezdarba līmeņa samazināšanos 2005.-2007.gg. un pašlaik rada nozīmīgu alternatīvu darbiniekiem, kas krīzes laikā zaudē darbu, tādā veidā arī mazinot spiedienu uz sociālās nodrošināšanas sistēmu. Tomēr gan vidējā, gan ilgā termiņa perspektīvā tas rada nopietnus demogrāfiskos riskus. Lai gūtu labumu no speciālistu cirkulācijas starp ES (un iespējams arī citām) valstīm, šie riski ir jāņem vērā pēc iespējas agrāk, izvēloties sociālās un ekonomikas politikas alternatīvas, kurās tiek ņemtas vērā ar migrāciju saistītās ietekmes, un pārdomājot imigrācijas un darba tirgus politiku, iekļaujot arī mērus, kas vērsti uz ārvalstu studentiem Latvijā un Latvijas iedzīvotāju dzīvesbiedriem ārzemniekiem, kā arī stimulējot darbinieku nosūtīšanu darbam ārzemēs kā alternatīvu individuālajai migrācijai.


Vairāk par grāmatu:
http://www.iza.org/en/webcontent/publications/books/flyerEUbook.pdf
http://www.springer.com/productFlyer_978-3-642-02241-8.pdf?SGWID=0-0-1297-173906742-0
Baltijas valstīm veltītās sadaļas prezentācija latviešu valodā:
http://www.politika.lv/temas/fwd_eiropa/17224/