Par atļaušanu nobalsoja 45 Saeimas deputāti, pret - 40, bet divi deputāti atturējās.
Saeima noraidīja priekšlikumu neskatīt minēto jautājumu, kā arī noraidīja priekšlikumu atgriezt likumprojektu atbildīgajai komisijai.
Likuma grozījumi paredz, ka kaušanu drīkstēs veikt, ievērojot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tikai šim nolūkam aprīkotās kautuvēs ar dzīvnieku fiksēšanu, kā arī būs jāpiedalās veterinārārstam.
Šādas prasības ir jau arī pašlaik kautuvēs, kur notiek tradicionālā gaļas ieguve.
Līdz šim Latvijā un vēl trijās Eiropas Savienības (ES) valstīs nebija atļauta dzīvnieku gaļas ieguve atbilstoši reliģisko organizāciju tradīcijām.
Lai varētu palielināt kautuvju jaudu, kā arī eksportēt produkciju uz valstīm, kur ir citādas reliģisko kopienu tradicionālās gaļas ieguves metodes, likumā tiek ierakstīts, ka lauksaimniecības dzīvnieku drīkst nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.
Likuma grozījumi tika sagatavoti, atbalstot atsevišķu uzņēmēju vēlmi ļaut dzīvniekus nogalināt atbilstoši islāma tradīcijām, jo kāda privātfirma vēlas Latvijā ražot liellopu un jēra gaļas pelmeņus un eksportēt uz Zviedriju.
Kā ziņots, šorīt pie Saeimas bija pulcējušies apmēram 200 piketētāji, kuri protestēja pret Saeimā apspriežamajiem likuma grozījumiem, kas pieļaus mājdzīvnieku nokaušanu pēc reliģiskajām tradīcijām.
Piketētāji turēja rokās plakātus, kuros prasīja likumprojekta sabiedrisko apspriešanu, sagatavotos likuma grozījumus sauca par ''mežoņu likumu''.
Daži piketētāji plakātos rosināja: ''Sodīsim arī valsts izzadzējus pēc musulmaņu likumiem - nocērtot rokas''. Citi plakātos aicināja: ''Zemniek, netici!'' vai jautāja: ''Saeima, kur Latvijas cukurs?'' Plakātos tika uzrunāts gan katrs Saeimas deputāts personīgi, gan zemkopības ministrs, kuram piketētāji vēstīja: ''Dūklav, dzer alu, nedzer asinis'' un ''Kraukli, neknāb dzīvā miesā''.
"Dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzskata, ka pašreizējā "Dzīvnieku aizsardzības likumā" atspoguļojas Latvijas līdzšinējā tiesiskā kultūra un vēsturiskās tradīcijas dzīvības aizsardzībā un cietsirdības novēršanā un sabiedrības izpratne par vērtībām. Latvija līdz šim varēja lepoties ar to, ka ir valsts, kur likums aizliedz izmantot un nogalināt dzīvniekus reliģiskajos rituālos," sacīja Karnīte.
Tāpat pret grozījumiem iebilst Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome un Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides un citu nozaru sabiedriskās organizācijas.
Dzīvnieku aizstāvji raksta protesta vēstuli Saeimas deputātiem, kuru varēs parakstīt arī piketa laikā pie Saeimas.
Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas deputāti vakar vienojās neatbalstīt grozījumu Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz lauksaimniecības dzīvnieku kaušanu atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, pieņemšanu Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā.