Meklējot dzīvību plašajā kosmosā, zinātnieki ir atklājuši aptuveni 300 planētu ārpus mūsu saules sistēmas. Taču tās visas ir gāzes planētas vai arī nav iespējams pierādīt pretējo. Tagad Eiropas astronomu komanda ir atklājusi pirmo planētu ar cietzemi ārpus saules sistēmas.
Jau ilgāku laiku zinātnieki uzskata, ka dzīvība var sākties tikai uz planētas ar cietu virsmu, tādēļ šādas planētas atklāšana ir nozīmīgs notikums.
„Būtībā mēs paši dzīvojam uz milzīga akmens,” apgalvoja Vācijas observatorijas Thuringer vadītājs Artijs Hatsess (Artie Hatzes), kurš bija viens no atklājējiem. „Tā ir Zemei vislīdzīgākā planēta, kādu šobrīd esam atklājuši. Taču tā ir tikai nedaudz pa tuvu savai saulei.”
Tā ir tik tuvu saulei, ka tās temperatūra ir 2000 grādu pēc Celsija, nedaudz par „siltu”, lai uz tās varētu veidoties dzīvība. Tā apriņķo savu sauli 20 stundās, traucoties uz priekšu ar 750000 km/h. Salīdzinājumam, Merkūrs, mūsu saulei tuvākā planēta, to apriņķo 88 dienās.
„Tā ir tik karsta, ka to nodēvēja par lavas planētu,” paziņoja Hatsess.
Dzīvības meklējumos kosmosā šis ir nozīmīgs atklājums, paskaidroja „Carnegie Institution” eksperts Alans Boss (Alan Boss). Trešdien no rīta Barselonā, Spānijā, tika rīkota konference par godu šim notikumam, un tieši tur šie jaunumi tika paziņoti. Raksts par atklājumu tiks publicēts žurnālā „Astronomy and Astrophysics”.
Planētai ir dots nosaukums „Corot-7b”. Tā tika atklāta šī gada sākumā. Eiropas zinātnieki to turpināja pētīt, lai noteiktu tās blīvumu un pierādītu, ka tai ir cieta virsma, līdzīgi kā Zemei. Tā mums ir praktiski „kaimiņos”, aptuveni 500 gaismas gadu attālumā. Viens gaismas gads ir aptuveni 9,5 kvintiljoni kilometru.
Mūsu saules sistēmā ir četras planētas ar cietu virsmu: Merkurs, Venēra, Zeme un Marss.
Turklāt, no visām līdz šim atklātajām planētām, šīs planētas izmēri ir vislīdzīgākie Zemei. Tās rādiuss ir pusotru reizi lielāks nekā Zemes un tās masa ir piecas reizes lielāka.