Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošās informācijas, vislielākais pedagogu trūkums gaidāms Rīgā, kur varētu trūkt aptuveni 200 skolotāju, Vidzemē - 80, Kurzemē - 70, Zemgalē - 40, bet Latgalē - 15.
Ministre atzina, ka jau tagad tiek plānots, kā pedagogus piesaistīt, proti, tiek plānots ar nākamo - 2007./2008. - studiju gadu aptuveni 100 studentiem, kas apgūs otrā līmeņa profesionālo izglītības studiju programmu pedagoģijā, katru mēnesi maksāt aptuveni 200 latu lielu stipendiju.
Galvenais esot noturēt skolās tos pedagogus, kas izteikuši vēlmi doties prom no skolām. Tā, pēc darba samaksas palielināšanas programmas, no šā gada 1.septembra pedagogi par vienu likmi jeb 21 kontaktstundu saņems 284 latus pirms nodokļu nomaksas, kas ir par 50 latiem vairāk nekā patlaban.
Pedagogs, strādājot vienu likmi jeb 21 kontaktstundu nedēļā, par divām konsultatīvajām nodarbībām un vienu stundu par burtnīcu labošanu mēnesī papildus pirms nodokļu nomaksas saņems 41 latu. Pedagogi saņems arī piemaksu par kvalitāti, kas ir 10% no algas. Ja pedagogs saņems visas iepriekšminētās piemaksas, viņš mēnesī saņems 357 latus pirms nodokļu nomaksas.
Tāpat tiek plānots noteikt pedagogu stāža diferenciāciju, proti, lai tie, kas ir skolotāji - eksperti saņemtu divreiz vairāk nekā jaunie skolotāji. Lai iegūtu šo statusu, jāatbilst vairākiem nosacījumiem. Šādiem skolotājiem jābūt maģistra grādam, pietiekamam stāžam skolotāja darbā. Tie ir arī skolotāji, kas labo centralizētos eksāmenus. Šādu sistēmu eksperimentālā veidā varētu ieviest no nākamā mācību gada.
Rivža atzīst, ka arī pašvaldības cenšas atbalstīt skolotājus, taču varētu to darīt vairāk un aktīvāk.
Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un IZM apņēmušās turpināt darbu pie skolotāju atalgojuma pilnveidošanas un darba apstākļu uzlabošanas.
Drīzumā tiks pabeigta kopējās - LIZDA un IZM - darba grupas izveide, kas risinās pedagogiem aktuālus un sasāpējušus jautājumus. Nākamnedēļ darba grupa varētu pirmo reizi sanākt kopā.
