Pētījumi, kuri piektdien tiks publicēti žurnālā "Science", rāda, ka ūdens aktīvi pārvietojas, daļiņām sajaucieties ar putekļiem uz Mēness virsmas.
Rodailendas Brauna universitātes pētniece Karla Pītersa un kolēģi izskatīja datus no Indijas pirmās Mēness misijas "Chandrayaan-1" un atrada spektrogrāfiskas liecības par ūdeni.
Ūdens slānis šķiet biezāks pie poliem.
"Kad mēs sākām "ūdens uz Mēness", mēs nerunājam par ezeriem, okeāniem vai pat peļķēm. Ūdens uz mēness nozīmē ūdeņraža un skābekļa molekulas, kas mijiedarbojas ar klintīm un putekļiem Mēness virsmas augšējos milimetros," paziņoja Pītersa.
Mērilendas universitātes pētniece ar Džesika Sanšaina ar kolēģiem izmantoja infrasarkano karti no zondes "Deep Impact", lai parādītu, ka ūdens ir uz visa Mēness, savukārt ASV Ģeoloģiskā dienesta (USGS) pētnieks Rodžers Klārks izmantoja kosmosa kuģa "Cassini" spektrometru, lai identificētu ūdeni.