Saules pulkstenis uz Latvijas Universitātes jumta

Svinīgajā pasākumā uz Latvijas Universitātes (LU) centrālās ēkas jumta piedalīsies LU rektors Mārcis Auziņš, LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks, Rīgas mērs Nils Ušakovs, LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja direktors Ilgonis Vilks, LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta direktors Jānis Balodis u.c.

Paredzēts, ka vispirms uz jumta platformas tiks atklāta Rīgas pirmā triangulācijas tīkla ģeodēziskā nullpunkta (1880 – 1882) piemiņas plāksne.

Rīgas pilsētas teritorija 19.gs. otrajā pusē strauji paplašinājās pēc Vecpilsētas vaļņu nojaukšanas. Svarīgu ieguldījumu Rīgas attīstībai deva 1879.gadā nodibinātā Būvvalde un mērniecības komisija, kas regulēja teritorijas apbūvi, labiekārtošanu un uzmērīšanu. No 1880. līdz 1882.gadam ierīkoja pirmos ģeodēziskos punktus, izveidoja triangulācijas un nivelēšanas tīklus un notika situācijas uzmērīšana. Rīga kļuva par vienu no pirmajām pilsētām tā laika Krievijas Impērijā, kas savas teritorijas uzmērīšanā sāka lietot triangulācijas punktu tīklu metrisko mēru koordinātu sistēmu.

Rīgas triangulācijas tīkla ģeodēziskais nullpunkts nostiprināts ar akmens stabu uz LU (tajā laikā – Rīgas Politehnikuma) centrālās ēkas jumta.

Arī saules pulkstenis atrodas uz LU galvenās ēkas jumta – uz meteoroloģiskās platformas, kuru saulainās dienās saule apspīd no saules lēkta līdz rietam. Šī vieta izvēlēta tāpēc, ka LU astronomi ilgus gadus šeit veikuši astronomiskos novērojumus un blakus atrodas Astronomiskais tornis. Ekskursantiem, kas apmeklē LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeju, Astronomisko torni vai Meteoroloģisko novērošanas staciju, būs iespēja salīdzināt savu pulksteni ar saules pulksteņa rādījumu.

Saules pulkstenim ir vertikāla ciparnīca, kuru rotā uzraksts „Latvijas Universitātei – 90”. Pulksteņa stundu iedaļas atliktas pēc vasaras laika, kas par vienu stundu atšķiras no ziemas laika, jo pavasara, vasaras un rudens periodā, kad spēkā ir vasaras laiks, saule spīd biežāk nekā ziemā.

Saules pulksteņi ir vieni no senākajiem laika mērīšanas rīkiem. Tie ne tikai kalpo par laikrāžiem, atgādinot par Zemes mūžīgo griešanos ap asi, bet arī pilda dekoratīvas funkcijas, iekļaujoties pilsētas vai dabas vidē. Mūsu valstī kopumā ir pāris desmiti publiski aplūkojamu saules pulksteņu, bet, cik zināms, vertikālie saules pulksteņi ir tikai divi – Cēsīs un Straupē. LU saules pulkstenis būs trešais.

LU 90 gadu jubilejas pasākumu programma pielikumā vai LU mājaslapā: www.lu.lv/90/