Vācu uzņēmums „Romer BioTec” kokgraužu likvidēšanā izmantoja fumigācijas metodi, apstrādājot baznīcas iekštelpas ar metilbromīda gāzi. Tas tiek veikts līdzīgi, kā Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē 2008. gada septembrī.
Dievnama velves šajā procesā tika atvēlētas ikvienam, kam nepieciešama koka priekšmetu apstrāde un ķirmju likvidēšana. Šo iespēju izmantojot vairāki muzeji. Arī Liepājas muzejs, kurš, saņemot prāvesta Andra Vasiļevska uzaicinājumu, aizveda uz Kuldīgu savu etnogrāfisko krēslu kolekciju.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija no 2009. gada Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas ir piešķīrusi valsts budžeta finansējumu avārijas situācijas novēršanai - 10 000 latu ķirmju iznīcināšanai. Bet draudze ar prāvestu Andri Vasiļevski saņēmusi ap 7000 latu lielu palīdzību no Vācijas katoļu organizācijām.
Kuldīgas Sv. Trīsvienības baznīca ir senākā no visām, tā celta 1640. gadā un līdzīgi kā daudzas citas baznīcas to piemeklējusi nelaime – ķirmji, kas nesaudzīgi bojā seno interjeru un vērtīgos dievnama priekšmetus.
Liepājas muzejam jau vairāku gadu garumā izveidojusies pozitīvas sadarbības pieredze ar Romas katoļu baznīcu un tās draudžu prāvestiem gan Liepājā, gan citās Kurzemes vietās. Ir veidotas kopīgas izstādes. 2007. gadā tā bija izstāde „Liturģiskie tērpi. Praktiskais un simboliskais”, 2008. gadā projekta „Sakrālā telpa Latvijā” ietvaros izstāde „No Liepājas Sv. Jāzepa katedrāles krātuves”, bet šogad tā ir izstādē „Sakrālais laiks”, kurā laika robežās - 17. gadsimts – 20. gadsimta sākums – ietverti Kurzemes katoļu dievnami: Liepājas Sv. Jāzepa katedrāle, Alsungas Sv. Miķeļa baznīca, Gudenieku Sv. Jāņa Kristītāja baznīca un Kuldīgas Sv. Trīsvienības baznīca. Katrs ar savu gaitu cauri vēsturei un liecībām, ko spējis pasargāt un saglabāt.
Foto: Jānis Gintners