Iespēja realizēt šādu projektu, iespējams, izskaidro Latvijas attieksmes maiņu pret Krieviju, tai skaitā robežlīguma parakstīšanu un "180 grādu pagriezienu" pozīcijā par Krievijas un Vācijas gāzes vadu Baltijas jūrā "Nord Stream".
Rīga un Maskava ir panākušas principiālu vienošanos par elektroenerģijas ražošanu Latvijā, izmantojot gāzi. Šādas elektrostacijas jauda būšot tāda, ka ne tikai segs enerģijas deficītu Latvijā, bet pārvērtīs valsti par elektroenerģijas eksportētāju, raksta "Biznes&Baltija", atsaucoties uz diplomātiskām aprindām tuviem avotiem.
Pagājušajā nedēļā premjers Aigars Kalvītis (TP) pirmo reizi publiskojis daļu no šī plāna. Intervijā nozares žurnālam "Energoforums" viņš paziņojis, ka Rīgā ir jāuzbūvē trešā termoelektrocentrāle (TEC). Pēc valdības vadītāja teiktā, lēmums par to jāpieņem jau šā gada pavasarī, lai projektu varētu pabeigt līdz 2009.gadam, kad tiks apturēta Ignalinas AES un Latvijai draudēs reāls elektroenerģijas deficīts.
Tāpat premjers norādījis, ka nav svarīgi, ar ko kopā AS "Latvenergo" būvēs jaunu TEC. Gāzi stacijai varētu piegādāt tieši austrumu kaimiņš.
Kā intervijā apliecinājis Kalvītis, vizītes laikā Maskavā viņš saņēmis "Gazprom" apstiprinājumu, ka gāzes piegādes TEC tiktu nodrošinātas.
"Biznes&Baltija" raksta, ka plāns, daļu no kura atklājis premjers, ir daudz plašāks un trešā TEC būtu tajā tikai "prologs". Laikraksta avoti pieļauj iespēju, ka Maskavā apspriesta iespēja Kurzemē būvēt gāzes elektrostaciju. Tā varētu būt milzīga elektrostacija, kuru veidotu seši energobloki un kuras kopējā jauda varētu sasniegt 2500-4000 magavatu.
Jaunās elektrostacijas blokus iedarbinot pakāpeniski, pirmais no tiem sāktu darboties jau pēc 3-3,5 gadiem.
Kā norādījuši laikraksta avoti, resursus šādai elektrostacijai varētu nodrošināt, no "Nord Stram" izveidojot atzaru uz Latviju. Kā norādījis gāzes vada projektu īstenojošais Krievijas un Vācijas konsorcijs, šāda iespēja ir reāla, ja būs kāds, kas gatavs maksāt par atzara veidošanu.
"Biznes&Baltija" uzsver, ka gadījumā, ja šis projekts tiks realizēts, reģionā parādīsies elektroenerģijas ražotājs, kas spēs kompensēt Ignalinas AES slēgšanu. Kurzemes elektrostacija darbu varētu sākt ātrāk un izmaksāt lētāk nekā jauna Ignalinas AES bloka veidošana.
Pēc laikraksta sniegtās informācijas, izdevumi Kurzemes elektrostacijas izveidei būtu līdzvērtīgi Latvijas ieguldījumam jauna Ignalinas AES bloka veidošanai.