SVF ziņojumā nav minēti konkrēti eiro ieviešanas gadi, bet tas rakstīts pēc tam, kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs izteicās, ka Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešana Latvijā tiek plānota 2014.gadā.
Bažas par eiro ieviešanas termiņu tiek izteiktas vairākās vietās 70 lappušu garajā dokumentā, gan norādot uz iespējamām budžeta deficīta nobīdēm, gan deflāciju, kas var apdraudēt Latvijas ekonomisko un finanšu rādītāju atbilstību Māstrihtas kritērijiem, kas jāpilda, pirms valsti uzņem eirozonā.
Ziņojums arī, lai gan birokrātiskā valodā, liek saprast, ka Latvija slikti pilda vai pat nepilda SVF un citu kredītdevēju uzstādītās prasības par fiskālām un strukturālām reformām, pēc iepazīšanās ar SVF dokumentu aģentūrai LETA teica Stokholmas ekonomikas augstskolas Rīgā ekonomikas katedras vadītājs Mortens Hansens.
"[Ar SVF norunātās] programmas fiskālie pasākumi ir tikai daļēji īstenoti," teikts ziņojumā. Par 2009.gada budžeta grozījumiem, kas pieņemti vasarā, SVF raksta: "Šis budžets neiekļāva uzlabojumus, kurus ieteica fonda (SVF) personāls."
Vēl citviet rakstīts, ka "riski [reformu pasākumu] programmai ir daudz, savstarpēji saistīti un neparasti lieli".
Dokumentā norādīts, ka fiksētais lata kurss rada "izaicinājumu" reformu procesam un "lata maiņas kurss ir par augstu vērtēts".
"Pielāgošanās stratēģija pie pašreizējā fiksētā maiņas kursa ir kļuvusi vēl grūtāka sakarā ar tirdzniecības partneru valūtu vērtības kritienu," apgalvo SVF eksperti.
"Tur būtībā teikts, ka Latvijas puse nav darījusi pietiekami un SVF par to nav priecīgs. Starplaikā [SVF ziņojums ir datēts ar 7.augustu] ir notikušas vēl citas lietas, kas var likt SVF domāt, ka reformu plāns, par ko puses vienojās, ir tuvu sabrukumam," sacīja Hansens, norādot uz nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanas kavēšanos Saeimā un Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Zviedrijas finanšu ministra Andeša Borja aizrādījumiem, ka Latvija nepilda solījumus starptautiskajiem kredītdevējiem.
Nenoliedzot, ka Zviedrijai rūp savu banku kredītportfelis Latvijā un Baltijā pārsimts miljardu zviedru kronu apmērā, Hansens teica, ka jebkura ES prezidējošā valsts būtu rīkojusies līdzīgi, ņemot vērā politiskos procesus Latvijā.
Hansens tomēr uzsvēra, ka šādi izteicieni ir "pozas ieņemšana", lai izdarītu spiedienu uz Latvijas valdību. Visiem kredītdevējiem - SVF, ES, Ziemeļvalstīm u.c. - nav pilnībā vienots viedoklis par to, kas Latvijai būtu jādara.
"Ir tik daudz iesaistīto pušu. SVF un ES ir atšķirīgi viedokļi par lata maiņas kursu, Latvijas valdība ir nesaskaņā pati ar sevi, bet tad, kad tiešam sāks iet smagi, gan jau viņi (valdība) darīs to, kas vajadzīgs," sacīja Hansens.