Speciālisti reti ir novērojuši šādu izturēšanos, un viņi apgalvo, ka nesenais atklājums liek domāt, ka šāda parādība kļūs biežāk sastopama, nekā bija domāts. Dr. Jons Ārss (Jon Aars) no Norvēģu polārā institūta, pilsētā Tromso, skaidro par notikušo žurnālā "Polārā bioloģija" ("Polar Biology").
2006. gada 21. jūlijā Andžela Plamba, tūriste no Apvienotās Karalistes, bija uz kuģa klāja, kad viņi atradās pie Svalbard arhipelāga fjordiem. Dodoties ceļojumā uz dzīvas dabas apskates lieliskāko vietu Duvefjorden, Nordaustlandet, Plamba kundze novēroja lāču māti, kurai uz muguras bija pieķēries 7 mēnešus vecs lācēns. „Polārais lācēns bija uz polārā lāča muguras, kad viņi bija ūdenī , tad viņi iznāca no ūdens un mazulis uz kādu laiku palika uz mātes muguras, tad viņa to it kā nokratīja nost,” skaidro Plamba kundze.
Lielāko daļu gada polārie lāči (Ursus maritimus) dzīvo starp jūras ledājiem, barojoties no roņiem.
Plamba kundze, ieraugot polārajam lācim radioradara uztveršanas siksniņu, sazinājās ar Dr. Ārsu, lai paziņotu par savu novērojumu un uzzinātu, vai tā ir izplatīta parādība. Dr. Ārss teica „Es šādu izturēšanos nebiju pirms tam novērojis vai par tām dzirdējis, tāpēc es apjautājos par to citiem zinātniekiem un uzzināju, ka tas ir novērots, bet tā nav bieži novērota parādība.’’
Ārā no aukstiem apstākļiem
Mazuļi mēdz pārvietoties uz mātes muguras tad, kad viņi ceļo pa dziļu sniegu, pametot savas alas teritoriju. Citu sugu lāču mazuļi, piemēram, garlūpu lāča mazuļi, ceļo uz vecāku mugurām biežāk.
Dr. Ārss bija īpaši ieinteresēts uzzināt, vai šim izturēšanās veidam ir kāda pielāgošanās vērtība. Viņš teica: „Tas var būt ļoti svarīgi, jo tas nozīmē, ka mazuļi mazāk uzturēsies ūdenī. Ja polārie lācēni atrastos ūdenī, tad viņiem būtu jāpeld, bet mazi lācēni ļoti slikti jūtas, ja atrodas nošķirti ūdenī.”
Pieaugušie polārie lāči ir ļoti labi pielāgojušies peldēšanai aukstajā ūdenī, jo viņiem ir izolējoši zemādas tauki un liela ķermeņa masa. Turpretim mazajiem lācēniem ir ļoti maz izolējošo tauku, jo viņiem attīstās tik lieli taukaudu uzkrājumi, tikai pieaugot. Arī viņu kažoks zaudē savas izolējošās spējas, kad tiek iegremdēts ledainā ūdenī. Dr. Ārss apgalvo, ka uzturēšanās ārpus ūdens var ļoti negatīvi ietekmēt mazuļa izdzīvošanas spējas dabiskā vidē, kur ledus ir sadalījies un izkaisīts pa visu okeānu.
Ātrs pārvietošanās veids
Vēl kāds izskaidrojums šādai izturēšanai varētu būt, ka tas palīdz mātei ūdenī. „Manuprāt, pats labākais šādā pārvietošanās veidā ir tā ātrums, jo pieauguša polārā lācene ir spēcīga peldētāja. Bildē redzamā izmēra mazuļi ir daudz lēnāki un laiks, ko pavada ūdenī, ir zaudēts laiks, kuru varēja izmantot medībām,” prognozē profesors Endrū Derošers no Alberta universitātes, Edmontonā, Kanādā. Viņš skaidroja: „Māte labprāt izmantotu laiku, lai iegūtu vairāk barības, sasniedzot labākus apstākļus, nekā peldot un iztērējot daudz enerģijas.”
Zinātnieki ir ieinteresēti atklāt, vai šī izturēšanās ir izplatīta parādība polāro lāču vidū. „Ir svarīgi atcerēties, kādos apvidos tas varētu būt visbiežāk novērots. Tam nav pievērsta tik liela uzmanība, bet šī parādība var būt sastopama daudz biežāk, nekā mēs domājam," teica Dr. Ārss.
Prof. Derošers arī aizdomājās par to, vai cilvēki, kuri dzīvo blakus polārajam lācim, var palīdzēt atklāt šo ieradumu noslēpumu. „Būtu interesanti uzzināt, vai inuīti ir novērojuši šādu izturēšanos. Mani vienmēr ļoti pārsteidz tas, ka mūsu novērojumi sakrīt ar to, ko vietējo ļaudis ir pamanījuši jau labu laiku atpakaļ, bet viņi par tiem nestāstīs, ja nejautāsi.”
Avots: www.bbc.co.uk