Jau ziņots, ka finansējumu augstākajai izglītībai nākamā gada valsts budžetā paredzēts samazināt par 31%, kas vistiešākā mērā skars valsts dotācijas augstskolām, ar kurām tiek apmaksāta budžeta studentu mācīšana. Augstskolu pārstāvji lēš, ka pie šāda samazinājuma arī budžeta vietu skaits samazināsies aptuveni par trešdaļu un nākamajā rudenī budžeta grupā vairs netiks uzņemts neviens pirmkursnieks.
Ar šo jautājumu, pēc premjera vārdiem, šobrīd nodarbojas ekonomikas ministra paspārnē izveidotā darba grupa augstākās izglītības un zinātnes reformu priekšlikumu izstrādei. Tiesa, tas, cik lielā mērā budžeta vietas tiks saglabātas, atkarīgs no valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne, premjers sarunas laikā uzsvēris, ka nekādas straujas reformas augstākajā izglītībā mēneša laikā nav plānotas un arī iespējamas, kā arī nepieciešams minētajā darba grupā noteikti iesaistīt arī reģionālo augstskolu pārstāvjus.
Saistībā ar arodbiedrības izteikto prasību palielināt zinātnes bāzes finansējumu, kas ietvertu arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanu, valdības vadītājs informēja, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem jautājums par fondiem un to līdzfinansēšanu no Latvijas puses tiek izcelts kā atsevišķi skatāms, lai panāktu iespēju piešķirt lielākus līdzekļus šādiem projektiem. Līdz ar to šobrīd tas ir viens no būtiskākajiem valdības uzdevumiem, kas tiešā mērā saistās arī ar zinātnes projektu īstenošanu.
Dombrovskis paudis apņēmību risināt šo jautājumu, lai tiktu nodrošināts nepieciešamais līdzfinansējums 15% apmērā šo projektu īstenošanai, kas ir septiņi miljoni latu gadā. Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paudusi uzskatu, ka LIZDA viedoklis šajā jautājumā ir ņemams vērā, jo minētais finansējums nepieciešams ES struktūrfondu līdzfinansējumam, patentu un citu izgudrojumu uzturēšanai, zinātnisko institūciju infrastruktūras uzturēšanai.
Jautājumā par finansējuma palielināšanu profesionālajai izglītībai valdības vadītājs informējis LIZDA pārstāvjus par risinājumu, kas izskatīts arī valdībā un paredz veikt valsts budžeta līdzekļu pārdali 2010.gadā, pārceļot 2,6 miljonus latu no mērķdotācijām pašvaldībām speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai uz pozīciju profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai, jo šobrīd speciālo izglītības iestāžu mērķdotācijas sadaļa uzturēšanas izdevumiem ir vienīgā joma, kuru nav skāris budžeta samazinājums.
Šāds lēmums pieņemts, lai saglabātu profesionālās izglītības iestādes, nepieļaujot to maksātnespēju un likvidāciju, kas kopumā var radīt neatgriezeniskas sekas profesionālajai izglītībai un ar to saistītajām darba tirgus prasībām Latvijā. IZM pārstāvji par šo jautājumu jau ir tikušies un konsultējušies ar Speciālo izglītības iestāžu vadītāju konsultatīvo padomi.
Attiecībā uz LIZDA prasību pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba samaksu noteikt ar Ministru kabineta noteikumiem, Dombrovskis atbildējis, ka šo jautājumu arodbiedrībai būtu nepieciešams risināt sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, jo šāda prasība vistiešākā veidā ietekmē pašvaldību budžetus un to iespējas maksāt pirmsskolas pedagogiem algas.
Jau šobrīd IZM ir izstrādājusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, un virknē citu normatīvo aktu ar mērķi nodrošināt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā iesaistīto pedagogu darba samaksu no valsts budžeta līdzekļiem ar šī gada 1.septembri. Minētie grozījumi likumā tuvākajā laikā tiks iekļauti valdības darba kārtībā.