Latvijas Universitātē notiks Eiropas Kodolsintēzes konference

Ir skaidrs, ka nākotnes enerģija, šā vārda visplašākajā nozīmē, var būt tikai kodolenerģija. Ir divi principiāli dažādi kodolenerģijas iegūšanas ceļi: kodolskaldīšana (parastās atomelektrostacijas) un kodolsintēze (nākotnes reaktori). Kodolsintēzes ceļš (uz Saules notiekošās reakcijas īstenošana uz Zemes) ir daudz drošāks, taču nesamērojami grūtāks. Galvenā grūtība saistīta ar kodolplazmas saturēšanu tokamaka magnētiskajā laukā. Konferences referātos tiks atspoguļoti plazmas saturēšanas teorētisko pētījumu rezultāti, kas iegūti pēdējo divu gadu laikā. Referātu autori ir pasaulē labi zināmi fiziķi. 

Sagaidāms, ka Rīgā uz konferenci ieradīsies 65 – 70 dalībnieki no Anglijas, ASV, Austrālijas, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Holandes, Itālijas, Krievijas, Latvijas, Rumānijas, Somijas, Spānijas, Šveices, Ungārijas un Vācijas.

Dalībniekus 12.oktobra rītā konferences atklāšanā sveiks Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš un LU Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs.

Latviju ar referātu „The role of stochastization in fast MHD phenomena on ASDEX Upgrade” (“Haoss un plazmas nestabilitātes”) konferencē pārstāvēs LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, LZA ārzemju loceklis Oļģerts Dumbrājs.

Konference notiek katru otro gadu. Pirmā notika Beļģijā 1986.gadā. Šogad tā notiks Latvijā. Jāuzsver, ka tā ir pirmā reize, kad konference tiek rīkota Baltijas valstīs.

Kodolsintēzes petījumi notiek centralizēti un ir labi organizēti. Piemēram, Eiropā šajos pētījumos iesaistīti vairāki tūkstoši fiziķu, ķīmiķu un inženieru. Gada budžets pārsniedz pusmiljardu latu. Pētījumi tiek veikti 22 Eiropas valstīs. Pētnieki apvienojušies tā sauktajās asociācijās. Latvijas asociācija EURATOM-University of Latvia tika nodibināta 2002.gadā. Tās darbs notiek LU Fizikas, Cietvielu fizikas un Ķīmiskās fizikas institūtos. Daudzus Latvijas fiziķu un ķīmiķu iegūtos rezultātus var uzskatīt par nopietnu ieguldījumu kodolsintēzes pētījumos. Tieši tāpēc Eiropā pašreiz tiek apsvērta ideja par pasaules pirmā reaktora hibrīda būvi Latvijas teritorijā. Šādā reaktorā būtu apvienota kodoskaldīšana un kodolsintēze.

Konferences mājaslapa: http://plasma2.ulb.ac.be/EFTC/

Konferences programma pielikumā vai Latvijas Universitātes mājaslapā: www.lu.lv

Papildu informācija:
Oļģerts Dumbrājs,
konferences organizācijas komitejas priekšsēdētājs,
LZA ārzemju loceklis
Tālr.: 26359386
E-pasts: olgerts.dumbrajs@lu.lv