Atšķiras viedokļi par Uzvaras pieminekļa nākotni

Diskusijā piedalījās pārstāvji no apmēram desmit organizācijām, no kurām lielākā daļa Uzvaras pieminekli uztver, kā okupācijas simbolu. “Aicinu [to] oficiāli uzspridzināt,” visradikālāko ierosinājumu izteica Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda. Viņam oponēja Latvijas Antifašistiskās komitejas (LAK) pārstāvis Jānis Kuzins: “Mēs šobrīd izklausāmies pēc vandāļiem – spridzināsim vienu, spridzināsim otru pieminekli.”

Miermīlīgāk noskaņotais Rīgas Politiski Represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš ierosināja transformēt šo monumentālo ansambli, iekļaujot to kupolā. Viņš minēja līdzīgu piemēru ar Spānijas diktatora Franko kapa pieminekli, kuru bijis ierosināts pārvērst par muzeju. „Mums ir jāizmanto šis piemineklis savā labā,” uz pārviedošanu aicināja arī Zigfrīda Teikmane, biedrības „Tēvzemes aizstāvju barikādes” locekle. Viņasprāt, Latvijas atbrīvotājiem no fašistiem veltītais monuments ir jāpārveido par okupācijas seku kompleksu. Šo ideju papildināja Roberts Millers, Latvijas Virsnieku apvienības loceklis, ierosinot katrā no Uzvaras pieminekļa trīs malām iegravēt informāciju par padomju un nacistu okupācijas upuriem.

Ojārs Stefans, Latvijas Nacionālu partizāņu biedrības pārstāvis izteicās, ka tas ir piemineklis okupācijas varai, “pret kuru [mēs – partizāņi] cīnījāmies vēl 12 gadus pēc [II Pasaules kara beigām]”. „Šis monuments (..) ļauj pulcēties un ņirgāties par pamatiedzīvotājiem,” savu negatīvo nostāju pauda „Daugavas Vanagu” pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš. Viņš uzskata, ka piemineklis ir jāuzdāvina Krievijai. Savukārt, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja vietnieks Leonīds Roze aicināja uz kulturālu jautājuma risināšanu, kas būtu arī juridiski pareizs.

LAK loceklim Josifam Korenam šīs runas lika saprast, ka Latvija II Pasaules karā ir zaudējusi. Ironizējot viņš skaidroja, ka tādā gadījumā mūs ir jāpieskaita pie ASS valstīm.
„Piemineklim ir jāatrodas, kur tas atrodas,” diskusijas dalībnieku vidū mazākumā palika apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs. Jāatzīst gan, ka no apmēram 10 diskusijā iesaistītajām pusēm, tikai 2 pārstāvēja Uzvaras pieminekļa atbalstītājus. N. Kabanovs akcentēja, ka radikālie spēki parlamenta vēlēšanās nav guvuši panākumus un neviena Saeimā pārstāvētā partija nesāks runāt par Uzvaras pieminekļa likvidāciju. „Tas piemineklis ir fašisma uzvarētājiem [nevis padomju okupācijai],” skaidroja J. Korens. Viņš ar kolēģi J. Kuzinu atgādināja, ka ap 110 tūkstoši Latvijas pilsoņu karoja Sarkanās armijas rindās pret fašistiem.

Gandrīz nemaz izteikties nepaguva Latvijas Nacionāldemokrātiskās partijas pārstāvis, jo līdz ko viņš sāka runāt krieviski, tā saņēma aicinājumus pāriet uz latviešu valodu. Iespējams tamdēļ, ka viņš bija sācis izteikties priekšlaicīgi, diskusijas vadītājs Raivis Dzintars aicināja viņu atstāt telpu. VL apsargu mudināts, viņš to arī izdarīja.

J. Korens izteica neizpratni, kamdēļ debates neesot garākas, jo tik īsā laika posmā klātesošie ir paguvuši savas domas tikai „pakarināt gaisā”. R. Dzintars gan pauda pārliecību, ka vairāk nekā stundu garās diskusijas par šo jautājumu turpināsies arī nākotnē.