Pēc EK aplēsēm, ES sievietes joprojām saņem vidēji par 15% mazāku atalgojumu nekā vīrieši, un visai ES ekonomikai ir raksturīga nevienlīdzīga darba samaksa starp dzimumiem attiecībā uz vidējo samaksu par darba stundu, ko pirms nodokļu atskaitījumiem saņem sievietes un vīrieši.
"Skolā meitenes gūst labākus rezultātus, un, salīdzinot ar vīriešiem, darba tirgū iesaistās vairāk sieviešu, kurām ir augstskolas diploms, taču darba samaksa joprojām atšķiras par 15%. Šī ir absurda situācija, un tā ir jāmaina," sacījis ES nodarbinātības, vienlīdzības un sociālās politikas komisārs Vladimirs Špidla.
Kā risinājumu dzimumu nevienlīdzībai darba samaksas jautājumā komisārs minēja vīriešu un sieviešu, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru un valdību vienotu sadarbību, lai visos līmeņos risinātu nevienlīdzības problēmu.
EK arī norāda, ka nevienlīdzīga darba samaksa starp sievietēm un vīriešiem skar ne tikai vienādu atalgojumu par vienādu darbu. Pēc komisijas domām, esot vērojama tendence, ka darba vietās, kur vajadzīga līdzīga kvalifikācija vai pieredze, atalgojums ir zemāks tad, ja tajās pārsvarā ir nodarbinātas sievietes. Piemēram, dažās valstīs auklēm, salīdzinot ar mehāniķiem, ir mazāka darba samaksa u.tml.
Sieviešu profesionālo izaugsmi negatīvi ietekmējot arī tas, ka viņas vairāk izmanto iespēju strādāt nepilnu darba laiku un viņām biežāk ir karjeras pārtraukumi. "Joprojām maz sieviešu ir nodarbinātas vadošos amatos, un, virzoties pa savas karjeras kāpnēm, viņas saskaras ar vairāk šķēršļiem un lielāku pretestību," uzsver EK.
Statistika liecina, ka nevienlīdzīga darba samaksa ir saistīta arī ar vecumu, izglītību un darba stāžu. Vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem darba samaksa atšķiras vairāk nekā par 30%, bet vecuma grupā līdz 30 gadiem atšķirība ir 7%.
Pēc EK aprēķiniem, no 1998. līdz 2000.gadam sievietes vidēji Latvijā saņēma par 20% mazāku atalgojumu nekā vīrieši, no 2001. līdz 2003.gadam - par 16%, 2004.gadā - par 15%, bet 2005.gadā - par 17%.
Savukārt Lietuvā 2005.gadā sievietes saņēma par 15% mazāku atalgojumu nekā vīrieši, bet Igaunijā par 25% mazāku atalgojumu. Igaunijā un Kiprā 2005.gadā bija visaugstākais atalgojuma nevienlīdzības līmenis starp ES dalībvalstīm, bet viszemākais nevienlīdzības līmenis bija Maltā.
