Televīzija un internets Latvijas reklāmas tirgū varētu atgūties straujāk

Mediju aģentūras "Media House" valdes loceklis Juris Liepiņš atzīst, ka situācija reklāmas tirgū lielā mērā būs atkarīga no mediju cenu politikas, reklāmdevēju iespējām investēt reklāmā un īstermiņa mediju izvēles. "Ņemot vērā šos trīs aspektus, Latvijas reklāmas tirgū 2010.gadā cerīgāk izskatās interneta un televīzijas tirgus," norāda eksperts.

Tiesa gan, Liepiņš atzīst, ka izaugsme šajos segmentos prognozējama, ja pieprasījums un piedāvājums būs adekvāts - ja mediji samazinās reklāmas cenas un reklāmdevēji izmantos limitētu skaitu mediju kanālu, nevis kā iepriekšējos gados - reklāmas izvietos visos iespējamos reklāmas kanālos.

"Reklāmas joma, visticamāk, pašregulēsies, nodrošinot ar finanšu resursiem reklāmas tirgus dalībniekus. Tas tā varētu notikt, ja vien kāds neizdomās kādu lokālu revolūciju - finanšu pārdali, kad mazāk pārtikušie mediji varētu atņemt naudu "bagātākiem" medijiem. Tas varētu izjaukt balansu, un sekas kļūtu neprognozējamas, piemēram, ja tradicionālie televīzijas klienti tiktu uzrunāti no preses izdevniecību puses ar reklāmas piedāvājumiem, radikāli mainot mediju izvēli un naudas sadalījumu," uzskata Liepiņš.

Arī mārketinga komunikāciju grupas "Alpha Baltic" valdes priekšsēdētājs Lauris Špillers prognozē, ka televīzijas un interneta pozīcijas varētu nostiprināties straujāk nekā citos mediju reklāmas segmentos. "Iemesls - plašā pieejamība un salīdzinoši zemās reklāmas cenas. Savukārt grūtāk varētu klāties drukātajiem medijiem un vides reklāmas jomai," uzskata eksperts.

Mediju aģentūru "MPG" un "Media Contacts" vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ulsts norāda, ka saistībā ar interneta mediju izaugsmi reklāmas jomā ir daudz neatbildētu jautājumu.

Eksperts atzīst, ka globalizācijas ietekmē gan "Google", gan lielas daļas sociālo mediju apjomu pieaugums nozīmē reklāmas naudas aizplūšanu uz ārvalstu medijiem. Turklāt internets vienmēr ir balansējis starp reklāmu, tiešo mārketingu un informatīvajiem medijiem, norāda Ulsts.

"Pirms kāda laika bija plaša diskusija par to, vai telefonu katalogi un datubāzes ir vai nav jāiekļauj reklāmas "pīrāgā" un vai firmas sludinājuma izcelšana telefona katalogā ir reklāma. "Google" meklēšanas sistēma un tai līdzīgie interneta resursi ir ļoti līdzīgā statusā. Aktuāls ir jautājums par to, vai varam uzskatīt, ka pieaug reklāmas tirgus kopumā, ja pieaug šis konkrētais segments," norāda Ulsts.

"Tas, ka nozares atlabšana notiks uz interneta mediju rēķina, nebūt nenozīmē, ka tā būs Latvijas reklāmas tirgus nozares atlabšana kopumā. Var sanākt, ka reklāmdevēji tērē vairāk, taču Latvijas medijos šī nauda tā arī nenonāk," uzskata eksperts.

Kā ziņots, mediju reklāmas tirgus šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājies par 42%, sasniedzot 28,6 miljonus latu, informēja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce.

Krīgere-Lāce iepriekš pastāstīja, ka lielāko kritumu šā gada pirmajā pusgadā piedzīvojis žurnālu tirgus, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir sarucis par 59%, bet reklāmas apjomi avīzēs samazinājušies par 54%.

No kopējā mediju reklāmas apjoma reklāmas tirgus par 36% samazinājies arī televīzijā, radio - par 35%, vides reklāmā - par 36%, internetā - par 24%, bet kino - par 35%.

No kopējā mediju reklāmas apjoma vislielāko daļu veido televīzija, kas aizņem 40% no Latvijas mediju tirgus. Savukārt avīzes aizņem 14%, žurnāli - 12%, radio - 12%, vide - 11%, internets - 10% un kino - 1% no kopējā mediju reklāmas tirgus.