Līdz ar paziņojuma par karantīnas zonas noteikšanu ap Staļģeni izsludināšanu oficiālajā laikrakstā tiks uzsākti slimības ierobežošanas pasākumi.
Atbilstoši lēmumam viena kilometra rādiusā ap ciemu tiks izzāģēti un sadedzināti visi ar slimību inficētie augļkoki un krūmi. Vēl trīs kilometru rādiusā ap šo teritoriju ir noteikta buferzona, kurā tiks veiktas pastiprinātas pārbaudes un uzraudzība.
Desmit metru rādiusā ap inficētajiem augiem tiks iznīcināti visi iespējamie šīs slimības saimniekaugi - ābeles, bumbieres, cidonijas, krūmcidonijas, pīlādži, vilkābeles u.c.
Visā šajā teritorijā divus gadus nedrīkstēs pārvietot bišu saimes un stādīt minētos kokus un krūmus. Pēc infekcijas ar šo slimību aptuveni divus gadus tā var attīstīties latentā veidā, un šajā laikā nekādus slimības simptomus uz auga manīt nevar.
Tādēļ, ja slimība šajā vietā tiks konstatēta arī nākamvasar, darbības ierobežojumi var tikt pagarināti vēl par gadu. Par karantīnas noteikumu neievērošanu draud administratīvs sods.
Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama infekcijas slimība, jo to ir ārkārtīgi grūti apkarot, bet labvēlīgos laika apstākļos - karstā un mitrā laikā - tā attīstās neprognozējami ātri. Infekcija izplatās ar kukaiņu, galvenokārt bišu, vēja un putnu, kā arī inficētu stādu palīdzību, pastāstīja VAAD direktors Ringolds Arnītis.
Arnītis uzsvēra, ka slimība nav bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem, bet ir postoša tās saimniekaugiem.
Slimības redzamākie simptomi ir nobrūnējuši un nokaltuši zari, daži vai visi ziedi novīst, nomelnē un iet bojā, tomēr parasti nenokrīt un paliek pie auga. Arī augļi nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt. Pavasarī cietušie koki izskatās kā deguši vai sala bojāti, vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā.
Dienests atgādina, ka, iegādājoties ābeļu, bumbieru un citu stādāmo materiālu, tirdzniecības vietā jāpieprasa augu pase.
