LU profesore Anna Ābele (1881–1975) ir starptautiski pazīstama valodniece, latviešu eksperimentālās fonētikas iedibinātāja, latviešu izlokšņu parādību pētniece. Izglītojusies Pēterburgā, strādājusi Latvijas Universitātē, kur docējusi vairākus slāvu un baltu valodniecības kursus, organizējusi Eksperimentālās fonētikas kabinetu. Pētījumu rezultātus publicējusi “Filologu biedrības rakstos”, “Ceļos”. 1944. gadā kopā ar brāli atstājusi Latviju, dzīvojusi Vācijā un ASV. Pēc māsas nāves ārsts Pēteris Ābele ar paprāvu ziedojumu devis iespēju nodibināt prof. A. Ābeles piemiņas fondu pētījumu veicināšanai latviešu filoloģijā.
Ar prof. A. Ābeles piemiņas fonda valdes lēmumu no akadēmiskās organizācijas “Ramave” līdzekļiem, kas pārskaitīti profesores Annas Ābeles fondā, par heterotonu pētījumiem, kas publicēti grāmatā “Heterotonu vārdnīca un heterotonijas pētījumi” (Rīga: Zinātne, 2008), ārkārtas balva 2009. gada jūnijā tika piešķirta valodniecei filoloģijas doktorei Rasmai Grīslei.
Otra prof. A. Ābeles vārdbalva tika izsludināta par nozīmīgiem pētījumiem latviešu dialektoloģijā, kas publicēti 2008.–2009. gadā. Ar prof. A. Ābeles piemiņas fonda valdes lēmumu par tās īpašnieci nupat ir kļuvusi ilggadēja dzimtās izloksnes pētniece, dialektoloģe no Gulbenes rajona Kalnienas Sarmīte Balode. Autore balvu saņem par apjomīgo pētījumu “Kalnienas grāmata” (Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2008, 560 lpp.).
S. Balode (toreiz – S. Berkolde) ir LU Filoloģijas fakultātes absolvente, darbam valodniecībā viņu ieinteresējusi Alūksnes 1. vidusskolas skolotāja Guna Skuja, pētniecībā ievadījusi LU Filoloģijas fakultātes docētāja Dzintra Paegle. Materiālu vākšana turpināta arī pēc fakultātes beigšanas, bet sākta ap 1977.gadu. Uz vākto un papildināto materiālu pamata izauga “Kalncempju pagasta Kalnamuižas daļas izloksnes apraksts” (2000).
Monogrāfiskajā izdevumā “Kalnienas grāmata” apkopoti 15 teicēju runas garāki un īsāki fragmenti, kas aptver lauku ļaudīm aktuālu tēmu lokus – zemkopību, lopkopību, amatniecību, ar etnogrāfiskām ieražām un sadzīvi saistītas reālijas. Īpatnējāku vārdu vai formu skaidrojums pievienots apjomīgā vārdnīcā pēc izloksnes tekstiem (417.–556. lpp.). Apcerējumu ievada ziņas par darba autori un teicējiem, sniegts ieskats Kalnienas (agrākās Kalnamuižas) vēsturē un toponīmijā. Dots arī vispārīgs Kalnienas izloksnes raksturojums (53.–75. lpp.).
Prof. A. Ābeles balva svinīgi tiks pasniegta LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātē gadskārtējo Dialektoloģijas lasījumu laikā. Tie notiek par godu latviešu dialektoloģijas kā patstāvīgas valodniecības disciplīnas iedibinātājai, LU habilitētajai doktorei profesorei Martai Rudzītei, kam šogad aprit 85. gadskārta.
Piemiņas brīdis M. Rudzītes atdusas vietā I Meža kapos š. g. 4.novembrī plkst. 12:00, Dialektoloģijas lasījumi LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātē sākas plkst. 16:00.