60 kilometrus garā plaisa tuksnesīgajā Afaras reģionā ir 2005.gada septembrī notikušo divu vulkānu izvirdumu rezultāts un tā devusi iespēju zinātniekiem tālāk pētīt Zemes tektoniskās kustības, teikts izdevumā "Geophysical Research Letters" publicētajā pārskatā.
"Šis atklājums nozīmē, ka milzīga magnētiskā deformācija var notikt dažu dienu laikā, tāpat kā okeānā," intervijā aģentūrai AFP teica Etiopijā dzīvojošais universitātes profesors Atalajs Arefe, kurš piedalījās pētījumā.
Pētnieki saka, ka lūzumi un plaisas, kas parasti veidojas dziļi zem okeāna gultnes, ir galvenie procesi, kuros kontinenti pakāpeniski atdalās cits no cita.
Kā piemēru viņi min Āfriku, kas pārdzīvoja līdzīgu fāzi, kad tā pirms miljoniem gadu atdalījās no Amerikas. "Normāli šādas parādības novērojamas zem okeāna, kas nav pieejams un kur veikt eksperimentus ir dārgi un ļoti grūti. Taču Afara mums kļuvusi par dabisku laboratoriju," skaidroja Atalajs.
Atalajs bija iekļauts starptautiskajā zinātnieku grupā, kas pēta šo parādību kopš vulkānu izvirdumiem. Pēc viņa teiktā, šis notikums rāda, kas varētu notikt kontinentā.
"Okeāna veidošanās notiek lēni un ilgs miljoniem gadu. Tas stiepsies no Afaras ieplakas (kas aptver Etiopiju, Eritreju un Džibuti) uz leju līdz Mozambikai," viņš teica.
Afaras reģions ir pazīstams ar savām sāls raktuvēm un aktīvajiem vulkāniem un ir viena no viszemākajām un karstākajām vietām uz mūsu planētas.