„Kalniem tiks nocirsta galva vārda tiešajā nozīmē,” apgalvoja Ohaio Štata Universitātes profesors Lūnijs Tomsons (Lonnie Thompson). Tomsons ir līdzautors pētījumam par Kilimandžaro, kuru pirmdien publicēja žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. Pētījuma autori ledāju izzušanā vaino globālās temperatūras paaugstināšanos un samazināto nokrišņu daudzumu Kilimandžaro virsotnē.
Iepriekšējie Kilimandžaro glečera pētījumi bija balstīti uz foto uzņēmumiem no gaisa, pēc tiem noteica, ar kādu ātrumu ledus izzūd. Lai veiktu jauno pētījumu, zinātnieki paši uzkāpa kalnā un veica urbumus glečerā, lai noteiktu, cik daudz sniega ir atlicis kalna 5892 metrus augstajā virsotnē.
Sniega sega, kas sedza Kilimandžaro, 2007. gadā bija 85% mazāka, nekā 1912. gadā, apgalvo paleoklimatologi. Kalna sniega sega samazinājās aptuveni par 1% laikā no 1912. gada līdz 1953. gadam, samazināšanās ātrums pēdējā laikā ir strauji pieaudzis. Laikā no 1989. gada līdz 2007. gadam, samazināšanās ātrums pieaudzis līdz 2,5% gadā. Kopš 2000. gada plakankalnes atlikušo trīs ledāju apjoms ir sarucis par 26%.
Tomsons un viņa pētnieku komanda 7 gadus ir veltījuši Kilimandžaro glečera pētījumiem. Šī sniegainā virsotne paceļas augstu virs apkārt esošajiem tropiskajiem līdzenumiem. Izmantojot 110 „nesējus” vai vietējos iedzīvotājus, viņi kalna virsotnē nogādāja 6 tonnas aprīkojuma. Cīnoties ar zemām temperatūrām (līdz -35 grādiem) un retinātu gaisu, Tomsons un viņa komanda nodzīvoja Kilimandžaro virsotnē aptuveni 2 mēnešus, viņi veica urbumus un ledus mērījumus, kā arī savāca ledus paraugus lielā dziļumā.
Jaunie dati liecina par to, ka Kilimandžaro virsotnes ziemeļu un dienvidu ledāji pēdējos gados ir strauji samazinājušies, mazākais glečers „Furtwangler Glacier” laikā no 2000. gada līdz 2009. gadam ir samazinājies par 50%. Glečeri sadalās aizvien mazākos gabalos, tiek atsegta aizvien lielāka tumšā krātera platība. Tāpēc kalna virsotnē paaugstinās temperatūra un paātrinās ledāja kušana, apgalvo zinātnieki. „Glečera samazināšanās un izzušana tuvākajā laikā radīs milzīgas ekoloģiskas un sociālas problēmas,” paziņoja Masačusetsas Universitātes pētnieks Dags Hārdijs (Doug Hardy). Hārdijs piedalījās jaunākajā pētījumā. „Kilimandžaro glečers kalpo par indikatoru globāliem procesiem,” paziņoja Tomsons. „Kušana nenotiek tikai Kilimandžaro, tas notiek visos tropiskajos glečeros Āfrikā, tropiskajos Andos Dienvidamerikā un glečeros Jaungvinejā. Mēs zaudējam šos glečerus.”
Kilimandžaro bez sniegainās virsotnes varētu ietekmēt ekonomiku. Kilimandžaro vilina tūristus un ir nozīmīgs Tanzānijas (viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm) ienākumu avots. Janvārī publicētā pētījumā aprēķināts, ka gadā 35000 līdz 40000 cilvēku apmeklē Kilimandžaro un nodrošina aptuveni 50 miljonu dolāru ienākumus valstij.
Avots: edition.cnn.com