Eksperti: Latvijas mazās skolas jāattīsta, nevis jāslēdz

Gan vietējie, gan ārvalstu eksperti konferencē norādīja uz to, ka, paraugoties uz dažādu iedzīvotājiem nepieciešamu funkciju veikšanu kopumā,  mazās skolas nav dārgākas par lielajām pilsētu vai reģionu centru skolām. Turklāt tām bieži vien ir daudz lielāks attīstības potenciāls, pateicoties spējai elastīgi reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām un pārmaiņām apkārtējās vides nosacījumos. Nelielais skolēnu skaits nozīmē arī personiskāku darbu ar bērniem un jauniešiem, kas kopā ar atbalstu pedagogiem un jauno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām, rada pievienoto vērtību šīm izglītības iestādēm. Līdz ar to tā vietā, lai skolas slēgtu, būtu jāizmanto to potenciāls un jāpalīdz skolām pārveidoties par kopienas centriem, kas reaģē uz tādām sabiedrības vajadzībām kā ģimeņu atbalsts, nodarbinātības veicināšana, interešu izglītības saglabāšana un tamlīdzīgi.

„Krīze izgaismoja vājās vietas Latvijas skolu sistēmā. Lai pastāvētu, mazajām skolām ir jāmainās un jāņem vērā, ka izglītība ir visas sabiedrības vajadzība. Sorosa fonds – Latvija šajā situācijā ir drīzāk kā katalizators, kas līdz ar informācijas, ekspertu pieejamību un nelielu finansiālo atbalstu rada apstākļus, lai kopienas pašas varētu attīstīties, palīdzēt sev un veidot sadarbības tīklus,” secina Sorosa fonda – Latvija valdes priekšsēdētājs Guntars Catlaks.

„Ilgtspējīgu attīstību var veidot un nodrošināt tikai tāda sabiedrība, kurā cilvēki nav sava likteņa upuri, bet gan savas nākotnes veidotāji. „Pārmaiņu iespēja skolām” konkursā iesniegtie projekti parāda, ka daudzviet Latvijā cilvēki ir noskaņoti nevis tikai izdzīvot, bet dzīvot labi un uzņemties aktīvu lomu šī mērķa sasniegšanā. Īpaši gandarīti esam par to, ka arī daudzas pašvaldības ir iesaistījušās projektos ar savu līdzfinansējumu, pierādot, ka izglītība arī krīzes laikā ir sabiedrības prioritāte,” komentē Sorosa fonda – Latvija izpilddirektors Andris Aukmanis.

Latvijas pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālos jautājumos Silvija Šimfa savā runā uzsvēra, ka tieši pašvaldībām ir būtiska loma sistēmas sakārtošanā un sabiedrības kopējā noskaņojuma radīšanā: „Pašvaldībai jābūt kopienai ar savu sirdi un kopīgu darbību. Nedrīkst ļaut cilvēkiem panīkt garā un pierast pie pazeminātas dzīves kvalitātes. Ja tas notiks, būs grūti mainīties arī tad, kad radīsies jaunas darba iespējas. Sorosa fonda – Latvija iniciatīva „Pārmaiņu iespēja skolām” ir lielisks veids kā atbalstīt šādu darbību”.

Dānijas, Zviedrijas un Lielbritānijas eksperti, kas konferences laikā dalījās savā pieredzē par kopienu skolu darbību, uzsvēra, ka mazo skolu konkurētspējas pamatā ir nepieciešamība domāt no sabiedrības, cilvēku vajadzību viedokļa. Izšķirošs faktors veiksmīgā skolu pārveidē ir vietējās sabiedrības, uzņēmēju, vecāku iesaistei pārmaiņu procesā, mudinot  viņus uzņemties līdzatbildību par lēmumiem un to īstenošanu.

Lielbritānijas Mazo skolu nacionālās asociācijas ģenerālsekretāre Barbara Teilore (Barbara Taylor) un komunikācijas speciālists Mervins Benfords (Mervyn Benford) īpaši uzsvēra nepieciešamību pārskatīt metodiku, kā tiek aprēķinātas izmaksas izglītības finansēšanas jomā: „Reāli skaitļi un cipari ir labākais arguments sarunās ar valdības pārstāvjiem vai medijiem, lai parādītu mazo skolu vērtību un novērstu centienus tās aizvērt. Mūsu veiktie aprēķini Lielbritānijā liecina, ka mazās skolas nav dārgas, ja ņem vērā līdzekļus, ko sabiedrība ietaupa, apvienojot pakalpojumus vai preventīvi novēršot problēmu rašanos. Taustāmi parādot sabiedrības ieguvumus, īpaši augsto izglītības kvalitāti, esam izglābuši no aizvēršanas vairākas skolas Skotijā un citur Lielbritānijā”.

„Mēs nevaram šajos laikos atļauties izglītības sistēmā dārgas, neefektīvas un garlaicīgas programmas, kam nav ilglaicīgas ietekmes. Darot lietas „tāpat kā vienmēr”, nevar gaidīt, ka pēkšņi rezultāti un iznākums būs atšķirīgs un labāks. Piedevām – šādas izmaiņas tā īsti nevar ienest no ārienes, tām ir jānāk no pašas sabiedrības. Tomēr ārējs atbalsts, kā, piemēram, Sorosa fonda – Latvija jaunā iniciatīva, var būtiski palīdzēt pārmaiņu procesā,” komentē Starptautiskās asociācijas „Soli pa solim” (ISSA) programmu direktore Aija Tūna.

Kā ziņots, šī gada 6. novembrī notika SFL organizētā konference „Pastāvēs, kas pārvērtīsies”, kurā piedalījās vietējie un ārvalstu eksperti, kā arī SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” projektu konkursa uzvarētāji – 53 pašvaldības un skolas, kas saņēmuši finansiālu atbalstu skolu pārveidē par izglītības un kultūras centriem.

Konferencē uzstājās: SFL valdes priekšsēdētājs Guntars Catlaks, SFL izpilddirektors Andris Aukmanis, SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” pārraudze Liesma Ose, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere, Latvijas pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālos jautājumos Silvija Šimfa, Starptautiskās asociācijas „Soli pa solim” (ISSA) programmu direktore Aija Tūna,  biedrības Latvijas lauku forums valdes priekšsēdētājs, SFL iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām” ekspertu grupas vadītājs Jānis Baltačs, Izglītības iniciatīvu centra direktore Daiga Zaķe un Ziemeļvalstu pieaugušo izglītības tīkla vadītāja Antra Karlsena. Pieredzē dalījās ārvalstu eksperti: Lielbritānijas Mazo skolu nacionālās asociācijas ģenerālsekretāre Barbara Teilore (Barbara Taylor), asociācijas komunikāciju speciālists  Mervins Benfords (Mervyn Benford), Dānijas Nacionālās vecāku asociācijas (Skole og Samfund) direktors Nils Kristians Andersens (Niels-Christian Andersen) un Dānijas skolotāju apvienības padomnieks Eriks Jesens (Erik Jessen).

Iepriekš ziņots, ka SFL projektu konkursa ”Pārmaiņu iespēja skolām” finansējums, kas paredzēts Latvijas mazo skolu un pašvaldību iedzīvotāju izglītības un sociālo vajadzību atbalstam ir 1 250 000 eiro, kas piešķirts no Džordža Sorosa izveidotā „Ārkārtas palīdzības fonda”. Šīs iniciatīvas ietvaros Latvijas pašvaldībām tiks piešķirti atsevišķi granti līdz 25 000 eiro, Latvijas reģionu mazo un mazākumtautību skolu atbalstam. Projektu konkursam tika saņemti 323 pieteikumi.

Iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” mērķis ir veicināt mazo skolu pārveidi par daudzfunkcionāliem izglītības, kultūras, sociālā atbalsta centriem, veidojot partnerības starp pārvaldes, izglītības, uzņēmējdarbības un nevalstiskā sektora organizācijām. Būtisks kritērijs pieteikumu izvērtēšanā bija vietējās pašvaldības veiktā analīze un izpratne par iedzīvotāju sociālajām un izglītības vajadzībām.