Viens no vecākajiem cietumiem, par kuru ir saglabājušās ziņas, atradies Gūstekņu tornī. Gūstekņu tornis atradies starp Sunderna un Šāļu torņiem, un ielu, kas veda uz torni arī sauca par Gūstekņu ielu. 16.gs. dokumentos minēts laukums, kas atradies starp Šāļu un Gūstekņu torni. 1677. gadā un dažos vēlākos pilsētas dokumentos šis tornis saukts tā kādreizējā īpašnieka Vībera vārdā, tomēr nevienā Rīgas plānā šāds tornis nav iezīmēts.
Jaunavu ielas galā atradies tā sauktais Sievu jeb Moku tornis. Šajā tornī tika ieslodzītas sievietes ar sliktu slavu. Tā kā šīs tornis atradies tuvu rātsnamam, tad to 16.gs. pārbūvēja tiesas vajadzībām. Moku tornī spīdzināja „noziedzniekus”, lai tie atzītu savu vainu. Moku torņa pamatus atraka 20.gs. 50. gados. Velvētā pagrabā zem koka grīdas atrada ķieģeļu grīdu un zem šīs ķieģeļu ielas gruntsūdens līmenī, vēl vienu grīdu, kas bija klāta ar dolomītu un kuras vidū bija ielaista muca, kurā krājās ūdens. Pagrabam bija piemūrēta velvēta kamera, kurā turēja cietumniekus. Moku tornis bija viens no vismazākajiem Rīgas torņiem.
Netālu no Moku torņa atradās arī Prāvesta tornis jeb tornis pie Klostera dārza. 14.gs. šo torni sauca arī par J. Memeļa torni, jo ilgu laiku tornis bija izīrēts J. Memelim. Vēlāk šo torni sauca arī par Ieslodzīto torni, tāpēc spriežot pēc nosaukuma tur atradies cietums. 17.gs. šo torni izmanto privātas personas un dokumentos tas minēts kā tornis blakus Moku tornim.
Tomēr kā viens no senākajiem Rīgas cietumiem, kas savas tradīcijas saglabāja vēl ilgu laiku, minams Kaļķu jeb Budes tornis. 16.gs. Kaļķu torņa aizmugurē tika uzcelta īpaša cietuma ēka. Jaunā cietuma apakšzemes kameras kopā ar mūra atliekām ir saglabājušās līdz šodienai namā Kaļķu ielā 7/9. Cietums bijis garš ar ķieģeļiem velvēts gaitenis, kam vienā pusē atradās četras kameras, kuras bija aptuveni 2 X 3 metrus lielas, tomēr to augstums bija mazāks par 2 metriem. Gaiteņa otrā pusē atradusies viena lielāka telpa. No kamerām uz gaiteni bija šauras, zemas durvis un aizrestoti lodziņi. Katras kameras iekšpusē atradās neliels iedobums gulēšanai vai sēdēšanai. Kamerās valdījusi pilnīga tumsa, jo gaisma tur nekad neiekļuva. Griestu velvē atradās neliels stūrains caurums, pa kuru ieplūda gaiss. Tiek izteikta arī hipotēze, ka pa šo nelielo caurumu griestos cietumniekiem nometa arī pārtiku. 20.gs. 30- tajos gados vēl bijušas redzamas ķēdes, ar kurām ieslodzītos piekala pie sienas. Kādreiz gaitenis aiz kamerām turpinājies tālāk zem Rīgas pilsētas, tomēr jau sen tas ir aizbērts.
1788. gadā cietuma ēkas vietā pēc Haberlanda projekta uzcelts pilsētas policijas nams.
Apakšzemes cietumos kādi bija arī visi torņu cietumi parasti ieslodzīja tos „noziedzniekus”, kurus turēja aizdomās par kādu noziegumu. Sodi šajā laikā par visiem noziegumiem bija ļoti bargi.
Par Rīgas cietumu vēsturi gaidāms rakstu sērijas turpinājums.
