No 1012 aptaujātajiem cilvēkiem vecuma diskrimināciju par izplatītāko Latvijā uzskata 67%, kamēr 64% uzskata, ka visbiežāk valstī tiek diskriminēti cilvēki ar īpašām vajadzībām. 40% atbildējuši, ka Latvijā visizplatītākā ir diskriminācija un seksuālās orientācijas pamata, bet 34% - uz etniskās izcelsmes.
Vecums visbiežāk tiek minēts kā galvenais kritērijs, ko vērtē darba devējs, izraugoties no kandidātiem ar vienlīdz labām prasmēm un iemaņām, priekšroku dodot jaunākajam no tiem. Otrais apstāklis, kas, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, samazina kandidāta izredzes tikt pieņemtam darbā, ir invaliditāte, cilvēka izskatu, gaumi un sevis pasniegšanas spēju atstājot trešajā vietā, kas Eiropas Savienībā (ES) kopumā tiek minēts kā pirmais iespējamais iemesls šāda veida diskriminācijai.
Kopumā Latvijas respondenti uzskata, ka dzimumu, vecuma, etniskās piederības, seksuālās orientācijas un citu veidu daudzveidību vietējie mediji atspoguļo pietiekamā daudzumā.
Arī aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka ir informēti par savām tiesībām diskriminācijas vai uzmākšanās gadījumā, tai pat laikā daudz biežāk nekā ES iedzīvotāji apgalvo, ka valstī netiek darīts pietiekami daudz diskriminācijas apkarošanai.
Kopējā pētījuma aina liecina, ka aptuveni 16% Eiropas iedzīvotāju atzīst, ka tikuši diskriminēti, un viens no sešiem aptaujātajiem ar diskrimināciju saskāries pēdējā gada laikā.
Lai arī to cilvēku īpatsvars, kas uzskata, ka tikuši diskriminēti rases, reliģijas, vecuma, invaliditātes vai seksuālās orientācijas dēļ, salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies nemainīgs, būtiski ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka tikuši diskriminēti vecuma vai invaliditātes dēļ. 58% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka vecuma diskriminācija ir visizplatītākais diskriminācijas veids viņu valstī, savukārt 53% minējuši diskrimināciju invaliditātes dēļ.
Vienlaikus 64% eiropiešu raizējas, ka ekonomikas lejupslīde radīs lielāku vecuma diskrimināciju darba tirgū. Eiropas Komisijas pieļauj, ka tas varētu liecināt par lejupslīdes izraisīto augošo bezdarbu jauniešu vidū daudzās ES valstīs, vai arī tas liecina par to, ka cilvēki labāk apzinās par to, ka pastāv arī šāda veida diskriminācijas
Kopumā viens no trijiem eiropiešiem zina savas tiesības gadījumā, ja viņš kļūtu par diskriminācijas vai uzmākšanās upuri. Tomēr šis rādītājs ievērojami atšķiras valsts līmenī. Kopš pēdējā apsekojuma 2008.gadā zināšanas uzlabojušās Lielbritānijā, Īrijā un Zviedrijā, taču pasliktinājušās Polijā un Portugālē.