Rīgā valsts vizītē ieradies Beļģijas karalis Alberts II

Pirmā oficiālā tikšanās ar Beļģu karaļpāri notika pie Rīgas pils, kur ar vizītes viesiem sasveicinājās valsts augstākās amatpersonas. Pēc svinīgās ceremonijas augstie viesi devās iekšā Rīgas pilī, kur viņi parakstījās Goda viesu grāmatā.

Dienas gaitā valsts prezidente ar Beļģu karali nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet jau nedaudz vēlāk Alberts II tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Indulis Emsis.

Šīs tikšanās laikā Beļģu karalis Alberts II atzinīgi novērtēja Latvijas un Beļģijas divpusējās attiecības un uzsvēra nepieciešamību tās padziļināt arī nākotnē. Tāpat puses bija vienisprātis, ka paplašināms politiskais dialogs, sadarbība ekonomikā un starptautiskajās organizācijās.

Saeimas priekšsēdētājs norādīja uz Baltijas Asamblejas lomu Beniluksa, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanā. Puses pauda kopīgu viedokli, ka Latvijai un Beļģijai kā mazām valstīm jāturpina aktīvs dialogs gan Eiropas Savienības ietvaros, gan reģionālajos sadarbības formātos.

Tikšanās laikā pārrunātas arī aktualitātes Latvijā: gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas, Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas gaita, inflācijas novēršanas pasākumi, situācija minoritāšu jomā un Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību perspektīva.

Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs un Beļģu karalis pauda pārliecību par abu valstu divpusējās sadarbības padziļināšanos nākotnē.

Alberts II zvērestu parlamentam nodeva 1993.gada augustā pēc sava vecākā brāļa karaļa Boduēna nāves. Alberts II turpina Sakskoburgotu dinastiju, ko aizsāka Leopolds I - vācu aristokrāts un Krievijas armijas ģenerālis, kas nodibināja radniecības saites ar Lielbritānijas karaļnamu.

Beļģijā karalis neiesaistās politikā un valsts pārvaldē. Viņš pilda reprezentācijas funkcijas un nācijas morālās autoritātes lomu, kā arī simbolizē tās vienotību.

Monarhija Beļģijā dibināta 1831.gadā.