Augstākās izglītības reformas, visticamāk, atstās pašplūsmā

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts, vienā no iepriekšējām sanāksmēm par šādu variantu nobalsojis vairums darba grupas locekļu. Vēl gan tiek gaidīts izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) viedoklis, kura nav piedalījusies balsošanā, jo atrodas atvaļinājumā.

Līdz ar to pagaidām tiek plānots, ka darba grupas gatavotajā pamatziņojumā tiks ietverts šis - pirmais no tālākās attīstības modeļiem. Savukārt abi pārējie scenāriji ziņojumam tiks pievienoti pielikumā, norādot to, ar cik un kuru cilvēku balsīm tas atbalstīts, šodien Latvijas Rektoru padomes sēdē skaidroja Augstākās izglītības padomes rektors Jānis Vētra.

Viņš arī uzsvēra, ka tie būs tikai darba grupas piedāvājumi metodēm, kā turpmāk valstī varētu tikt attīstīta augstākā izglītība, bet konkrēti lēmumi būs valdības ziņā.

Jau ziņots, ka otrais no darba grupā izskatītajiem variantiem paredz sistēmu pārveidot tā, ka daļa augstākās izglītības un zinātnes institūciju tiek konsolidēta un pakāpeniski izveidota zinātnes universitāte, vienlaikus kā atsevišķas institūcijas saglabājot reģionālās un mākslas augstskolas, kā arī atsevišķas profesionālās augstskolas. Jaunizveidotās zinātnes universitātes uzdevumi tādā gadījumā būs atbildība par strukturālo pārmaiņu mērķu un uzdevumu sasniegšanu attiecībā uz nacionālo konkurētspēju.

Savukārt pēdējais modelis paredz augstākās izglītības un zinātnes institūciju konsolidāciju un pārveidi pēc nozaru grupu principa, atkal saglabājot neskartas reģionālās un mākslas augstskolas. Šādā veidā varētu tikt izveidotas nozaru grupu universitātes, piemēram, dabas un inženierzinātņu universitāte, sociālo un humanitāro zinātņu universitāte un citas. Universitāšu uzdevumi tādā gadījumā būtu atbildēt par savas nozaru grupas ieguldījumu strukturālo pārmaiņu mērķu un uzdevumu sasniegšanā.

Augstskolu finansēšanas sistēmā savukārt plānots pāriet uz rezultātos orientētu finansēšanas modeli, pēc Latvijas Studentu apvienības rosinātā principa "nauda seko kvalitātei" vērtējot katrai iestādei izvirzīto kvalitātes rādītāju sasniegšanu, bet it īpaši Latvijas tautsaimniecības konkurētspējai svarīgo kvalitātes rādītāju nozīmi.

Augstākā līmeņa (maģistrantūras un doktorantūras) studijām paredzētais finansējums savukārt tiktu koncentrēts tajās institūcijās vai to apvienībās, kam ir pietiekama kapacitāte attiecīgā līmeņa studiju nodrošināšanai un atbilstoši kvalitatīvie un kvantitatīvie darbības rezultāti šajos izglītības līmeņos.

Uzsvērta arī nepieciešamība palielināt privāto finansējumu no valsts budžeta finansētajām augstskolām, ko plānots sasniegt, nodrošinot Latvijas uzņēmējiem interesantu augstākās izglītības programmu un mūžizglītības piedāvājumu. Vienlaikus paredzēts likvidēt atšķirības publiskā finansējuma piesaistes un izlietojuma jomā starp publiskajām un privātajām augstākās izglītības institūcijām.

Zinātnes finansējuma sistēmu plānots reformēt, finansējumu saistot ar konkrētu starptautiski nozīmīgu pētniecības rezultātu sasniegšanu un to sekmīgu pārnesi uz Latvijas tautsaimniecību. Fundamentālajai zinātnei paredzētais finansējums tiks koncentrēts tajās institūcijās, kam ir pietiekama starptautiski novērtēta pētnieciskā kapacitāte, kas vienlaikus nodrošina augstākā līmeņa studijas, spēj piesaistīt starptautisku finansējumu pētniecībai un ir ar atbilstošiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem darbības rezultātiem fundamentālajā zinātnē.

Savukārt, lai zinātnei piesaistītu arī privāto finansējumu, plānots veicināt zinātniskā darba rezultātu komercializāciju.

Jau ziņots, ka darba grupai informatīvais ziņojums bija valdībā jāiesniedz līdz 1.novembrim, taču šobrīd termiņu lūgts pagarināt līdz 14.novembrim.